Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2005-01-20 09:40:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vakar pamanīju RIMI logā plakātu ar palētinātiem cīsiņiem da aizdomājos.
Kurā brīdī ir radusies tāda vienaldzība pret ēdienu? Nē, nu ir jau - kas garšo, kas negaršo, bet tādas ar ekstāzi robežotas sajūsmas, kā kādreiz bērnībā, vairs nav. Kad cīsiņi likās debesu maltīte, kad maza cieti žāvētās desas šķēlīte tika žulināta pa muti vismaz stundu, kad katra "Trifele" tika izbaudīta vismaz ar 4 piegājieniem, tb kumosiņiem. Tagad ir pārpilnība, bet nav kaifa.:)
Diez tas tikai man tā?:)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kuminjsh
2005-01-20 10:54 (saite)
Ai, es nezinu;) Kad es biju maza, man daudz kas "iekaifoja" - sākot ar končām un beidzot ar ceptiem kartupeļiem. Un studiju laikā ar daudz kas likās "oooo!".;) Tagad es ēdu tās pašas (un vēl daudzas citas) lietas - nu nepieķer nekas;)
Varbūt tāpēc, ka tagad es viņas varu dabūt - cik tik lien (ja vien vēlos, un ir nauda uz to brīdi)? Nezinu;)
Vot no garšīga sausā vīna vai auksta alus glāzes (karstā vasaras dienā) es vēl varu kaifu noķert;)))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?