Tajā visnotaļ ideālajā Laimas reklāmā ir tikai viena vieta, kur zūd ticamības moments: par sestdienas rītu. Tie, kas mani satika piektdienas vakarā, sapratīs...;)

Vispār jau bija domāta vienkārši intīma pasēdēšana-pačalošana ar sirke . Bet tad pamazām saradās tauta... Nu prāts jau ar - satikties Spiegos, "lai parunātos"! Piektdienas vakarā!;) Bet bija jauki. Par spīti tam, ka fenja  draudēja vienoties ar Vaišļu un nosūtīt mani "Maximālajā lidojumā", un panco  ka parasti šovinistiski čivināja. Bet tessera  izrādās nav nekāda "gotikas princese", kā varbūt pa gabalu izskatās, bet tiešām līdzīga Mortīcijai - tada pat mīļa un gādīga ģimenes māte. Un omaars  labi padodas 2 lietas - pakšķināt pīpi un liepājnieciski teikt "zīlonis" (skan vienkārši ekselenti!).
Par pēdējo dzērienu mēģināju samaksāt divreiz, jā, jā. Bet oficiants mani atrunāja. Nu ja, kā ta abižosi tādu, kam saimnieks dod buču;) ("Jāaa, tevi viņš bučo, mani gan nekad..." skaudīgi saka . HA! Esi tikpat jauks kā es un pievilcīgi vīrieši arī tevi bučās!;))
Nu ja, līdz Purvam es tā arī netiku: Raiņa bulv. rajonā kļuva pilnīgi skaidrs, ka no Ķengaraga puses (tb mājām) skan "Hei, beibī!" ar "Mjau, ēst gribu!" iestarpinājumiem. Un trolejbusā pietusēja viens jaunskungs. Goda vārds - viņš bija ļoooti simpātisks un pat skaidrā (vismaz salīdzinot ar mani)! Es gan neizprotu - kā viņam izdevās samanīt manas Personības Iekšējo Starojumu, ja jūzerpikčers bij paslēpts aiz šalles un mēteļa;) Kaut gan, visdrīzāk - viņu vadīja tīri zinātniska interese par to, kāpēc es vēl neesmu iesēdināta lidmašīna un nosūtīta uz Ļeņingradu...;)