Atceroties vakarnakts piedzīvojumus;)
Ap 2iem naktī ruma (brrrr, ka iedomājos!) vēl bija dofiga, bet kola beidzās, tad nu es kā gādīga namamāte, atstāju viesus vienus un gāju tai pakaļ. Ceļš līdz diennakts bodei šķita vienkārši bezgalīgs, kaut arī es to visādi centos noīsināt, ejot cauri pagalmiem;> Ja jāsaka godīgi, tā īsti neatminos - tas džeks ar džipu man uz ielas piesējās vai uzradās jau bodē? Bet nu aizveda viņš mani līdz mājām. Laiks gan neietaupījās, jo mēs nosēdējām baigo laiku pļāpādami par viskaut ko (neprasiet - par ko!).;)))
Nja, ja es vēl atcerētos - iedevu es viņam savu telefona nr. vai nē? A viņš vispār man prasīja?;>
Bet nu, moraļ sei basņi takova: vot kāpēc man visādi jauki vīrieši piesit kanti tikai tad, kad es esmu samērā sareibusi?! Koa?! Vot tad šamie ir visur: krogā, bodē, transportā un uz ielas! A kā es skaidrā - neviena! FAK!
;>>>