Par vīnu (sīks ķiķins par sevi pašu)
Edz, es allaž mēdzu plati nosmīkņāt, kad viens latviešu baurs mēģina iztaisīties par smalkum smalku kārklu vācieti, tb sirgst ar snobismu. Bet reizēm sanāk nepatikā nogrozīt galvu, kad pieķeru sevi pašu šajā grēkā.;) Un viss tik dēļ maz-zināšanas.
Godīgi varu teikt, ka par vīniem man nav nekādu plašo zināšanu. Garšo-negaršo. Jā, sarkanie-sausie. Čīles kabernē-saviņjons(2002.gada ir garšīgi, to toč zinu), Bordo, Anžū vīni. Kaut ko drusku vairāk zinu par Gruzijā ražotajiem. Baltie man vispār ir tumša bilde - tos es tikai ēdienu gatavošanai pielietoju (un dzeršanai tad, kad sarkanie beigušies;)).
Nu lūk. Šorīt lasu vienā "Patronu", ko buks vakar iešķiņķoja, par Austrālijas vīniem - nu tik garšīgi uzrakstīts, tik garšīgi uzrakstīts! Un bilde klāt ar butiļukiem, kas nākuši iz Antipodu Zemes dienvidaustrumiem - šitie esot elīti vīni - visādi smalkie gurmāni izķerot kā karstus pīrādziņus un LV tikai viena firma šos ievedot. Un tad man kā ar ciri pa pieri - bija, bija šitie buteļuki Vīna Festivālā uz viena galda! A ko mēs ar krii? Pagājām garām, deguntiņus saraukušas: "Fī, austrāļu vīni..." (un tieši es jau pirmā novaibstījos, ja kas!;()...
Bet patiesības labad jasaka, ka es jau no ķengurzemes vīniem esmu dzērusi tik to pašu kabernē-saviņjonu, kas šiem diezi kāds vis neesot (kā izrādās), savukārt to pino nuāru, kas esot krietni labāks, i pagaršojusi neesmu. Vot tā, zaķīši, cirslīši ij visi pārējie zvēruļi - visur tā teorija ir vajadzīga, ar pliku praksi visu mūžu tikai "atslēgas padosi".;)))