Gruzija. I Lidojums.
Izlidošana: Riga, 08.03., 22:40
le_minga mani laipni atveda līdz lidostai, uzcienāja ar kafiju un pamāja atvadas pie passkontroles. Pēc tam vēl, izradās, viņa bija sazvanījusi
esinjas jaunkundzi, kura bij iemetusi Ciba neapdomīgu pukstu, sak: "Sēžu, dzeru! Vai tik šonakt Kūms neatbrauc?"
Es tikmēr izstaigāju Taxfree bodes. Vienā pat atradu kārotās smaržas (Armani "Sensi" baltās) un
(pofig, par to es padomāšu rīt!) nopirku arī. Tad godīgi aizsoļoju pie Iekāpšanas Durvīm un slaistījos pa gaiteni: apskatīju tuvīnās bodes piedāvājumu un šķielēju uz topošajiem ceļabiedriem. Iekāpšana drusciņ aizkavējās - šķiet, boings bija tā pavēlāk no kaut kurienes atlidojis.
Tad jau tiku savā vietiņā pie loga
(tieši virs spārna - mana mīļākā vietiņa!), iebāzu aiz vaiga piparmētru konču, paņēmu grāmatu un kļuvu mierīga kā ceļarullis - atpakaļceļa vairs nebija. Pēc brīža jau nāca puisīši ar ēstpiedāvājumiem.
(Vienu tumšmataino smukpuisīti toč esmu kaut kur redzējusi! Vai nu "Purvā" vai pie N. mājās! Bet tā arī neatminējos.) Kamēr pārējie pasažieri badīgi metās šņakstināt paiku, es panemu vīnu - noskaņai. Neslikts, neslikts! īpaši par 2.50 Ls. Dzēru vīnu un lasīju grāmatu, drusku traucēja tikai daži nosodošie skatieni, ko man uzmeta blakussēdošā sirmā gruzīnu kundze, bet vispār... :)
Kad beidzot noliku grāmatu, lai drusku pagulētu, ieskatījos iluminatorā. Tā, šķiet, bija Odesa (vismaz pēc laika tā varēja būt). Ugunis, ugunis! Blāvi zilganzaļas un dzeltenas. Kā bērnības eglīšu spuldzīšu virknēs
(sākumā tur bija dažādas krāsas, taču spuldzītes pamazām izdega un nopirkt varēja tikai parastas - bez krāsas, tādēļ daļa tika nokrāsota ar "zeļonku", bet daļa tā arī palika dzeltenas). Un tad pilsētas - viena pēc otras. Zvaigznes un puspilns mēness debesīs. Un es atcerējos Margaritas lidojumu un ļoti, ļoti sagribēju pilsētu zvaigznes virs galvas, bet mēnesi zem kājām! Ak, Kūmiņ, Kūmiņ, vajag tak atcerēties, ka Lielais Ceļotāju Dievs ir laipns onka! Lidmašīna sasvērās tieši ar manu pusi pret zemi, un pilsētu zvaigznes saskrējās ar debesu zvaigznēm - ka ne izšķirt!:)
Tad bija kalni. Bet varbūt tie bija mākoņi zem mums? Pārāk tumšs, lai saprastu.
Un tad jau Tbilisi. Kā dzimšanas dienas torte. Pulksten 04:10 09.03. Ceļā bija kaut kur izgaisušas 2 stundas, vienkārši nozagtas.
Pirmais, kas mani pārsteidza: aukstums! Ak, te taču ir tāpat kā pie mums! Gaitenī paklāji. Un piloši griesti - torīt lija. Passkontrolē man pavaicāja ceļojuma mērķi
("Eeeemmm, turizm!") un iešļopāja zīmogu pasē. Pretīnākošais lidostas darbinieks
(smuks puika!) aicinoši un ziņkārīgi mani nopētīja.
Pirmais, ko ieraudzīju: liels bars tumši tērptu gruzīnu un tieši vidū - gara kā maiksts, spiedzoša
esinja. Viņa gribēja pārkāpt nožogojumam
(policists sāka lauzties cauri pūlim uz mūsu pusi), taču blakusstāvošais simpātiskais, iesirmais vīrietis (seriāla varonis Mamuka) neļāva. Viņš paņēma manu čemodānu, un mēs ar Esu apkampāmies tāpat - pāri žogam.
Tad mēs gājām uz lidostas kafejnīcu dzert šampanieti "Bagration"
("Eta ne Bagration, eta kakaja ta šļuha!"(c)kāds krii pielūdzējs). Esa runāja bez apstājas un laimīgi smējās, bet man trīcēja rokas - es taču biju ieradusies Visu Kompleksaino Sieviešu Paradīzē - Gruzijā!
:)))