Par tipiskiem latviešiem un savešanu;)
Vakar tepat ciba palasījos vienu diskusiju. Pasmīnēju un tur pat uztaisīju "khe, tfu!" - tādu pamatīgu "zaļo".
Tātad (jāsaka, ka es kā vienmēr nerakstu par VISIEM, bet lielāko daļu):
Latviešu sievietes: viņas vienmēr grib "savest" - ja ir laimīgas attiecībās/laulībā, tad tāpēc, ka vēlas, lai arī visi citi ir laimīgi. Ja nelaimīgas, tad darbojas pēc principa "a kāpēc tikai man jācieš?!";)
Latviešu vīrieši ar savešanu nenodarbojas. Bet ne jau tādēļ, ka uzskatītu zem sava goda ko tādu darīt! Nē, iemesli ir divi:
a) viņi visas sievietes uzskata par merkantīlām maitām un riebīgām kucēm, un nekad saviem draugiem ko tādu dzīvē nenovēlēs;
b) viņiem nepatīk doma, ka paliks par vienu brīvu sievieti mazāk, tb atkrīt iespēja viņam pašam izdevīgā gadījumā šo izdrāzt.
Secinājums? Ja kāds latviešu vīrietis mēģina tevi savest kopā ar savu draugu: bēdz neatskatīdamās! Tas nozīmē tikai vienu: ābols ir sapuvis un tiek meklēta kāda miskaste, kur to ielikt.;>