"Santa Ruksuss" T.Pratčets

Es te pa brīvdienām piesēdos patulkot vienu Pratčeta grāmatu. Iemetīšu pa druskai šeit (visas 13 lapas, ko esmu piedriķējusi, vienā pukstā nevaru saspiest, tāpēc sadalīšu gabaliņos).

Dienas beigās uztaisīšu pollu - turpināt man vai arī tas Jums šķiet pār mēru apnicīgi;) Pastāv variants, ka es viņu varētu tāpat kā Potera tulkojumu izsūtīt tikai interesentiem:)

Visam kaut kur ir iesākums, kaut arī lielākais vairums fiziķu tam nepiekristu.
Jautājums par lietu sākumu vienmēr ir nodarbinājis ļaužu prātus. „Lūk, par piemēru,” mēs sev jautājam, „kā sniega tīrītāja vadītājs nokļūst darbā?” Vai arī: „Kā gan visdažādāko vārdnīcu sastādītāji zina, ka dotais vārds rakstās tieši tā, un ne savādāk?” Mūs vajā nepārvarama vēlēšanās atrast galīgi samudžinātajos telpas un laika dzīparos punktu, kurā varētu iebakstīt ar iedomātu pirkstu un iesaukties: ahā, tieši šeit jau arī viss sākās!
Šis tas sākās dienā, kad Algoto Slepkavu Ģilde pieņēma apmācībā Tējaslaika kungu, kura uzskati par lietām nedaudz atšķīrās no citu cilvēku uzskatiem. Galvenā atšķirība izpaudās tā, ka Tējaslaika kungs izturējās pret dzīviem cilvēkiem kā pret nedzīviem priekšmetiem. („Mums vienkārši sametās viņa žēl,” pēc tam paziņoja Algoto Slepkavu Ģildes vadītājs Lejass kungs, „Viņš tomēr tik agrā jaunībā zaudēja gan māti, gan tēvu. Kaut gan mums vajadzēja noskaidrot, kas un kā patiesībā tur notika.”)
Taču daudz agrāk notika vēl šis tas. Cilvēki bija aizmirsuši. Aizmirsuši, ka daudzas vecas pasakas un teiksmas būtībā vēsta par asinīm. Pašas asiņainākās ainas tika izmestas no pasakām, lai padarītu tās pieņemamākas bērniem – nu vai arī vecākiem, kas tās bērniem lasīja (starp citu, paši bērni asiņainas ainas uztver pilnīgi mierīgi, jo sevišķi, ja asinis līst pelnīti*). Un pasakas kļuva pavisam citādas.
Bet vēl agrāk drūmo alu pašā dziļumā vai biezo mežu pašā biezoknī kāds padomāja: „Kas gan tie ir par radījumiem? Hmmm, papētīšu nu tak es viņus tuvāk...”
 Un vēl agrāk radās Plakanā pasaule, kura sāka savu gaitu pa bezgalīgo Visumu, balstīdamās uz četru ziloņu mugurām. Ziloņi savukārt stāvēja uz gigantiskā bruņurupuča, Diženā A’Tuina bruņām.
Pilnīgi iespējams, ka jebkura pasaule ir rada aklajam, kurš iepinies milzīgā zirnekļu tīklā. Jo tālāk pasaule kustās, jo vairāk tā sapinas elastīgos, lipīgos telpas un laika dzīparos. Šie dzīpari ietekmē notikumu gaitu, reizēm tie izstiepjas, reizēm pārtrūkst vai sapinas, radot jaunas formas un tēlus.
Bet varbūt mēs visu pārāk sarežģījam. Slavenais filozofs Didaktiloss izteica alternatīvu hipotēzi ar sekojošu ietilpīgu frāzi: „Pie velna, notikumi vienkārši notiek!”

___________
* Tādā nozīmē, ka cilvēks ir pelnījis, ka viņa asinis tiek izlietas. Vai arī nav pelnījis, taču asinis tomēr tiek izlietas – tas arī ir iespējams. Patiesībā bērnu loģiku izprast ir ļoti grūti.

<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />