Vēl tāds interesants/strīdīgs jautājums
Skatījos vakar CSI. (Ja neredzējāt, tad tur tas sižets apmēram tāds: "tjipa" pazudusi 13gadīga meitenīte. Pie kam tā meitenīte ir "mēģenes bērns", jo viņas vecākajam brālim 10 gadu vecumā tika atklāts vēzis un vecāki speciāli "uztaisīja" šo bērnu, lai būtu donors muguras smadzenēm - nu tur nebija tik vienkārši donoru atrast, jo tas puika bija jauktenis)
Un tad nu tā blondā CSI darbiniece meitenes mātei saka: - Kā jūs varējāt vienu bērnu stādīt augstāk kā otru? (nu stulbi izklausās, bet doma tāda - predpočestj)
Tā atkal: - Daudz ta tu saproti, bezbērnu kuce! (Nu tā gluži viņa neteica, bet doma tāda;))
Un blondā akal: - Ha, man ir meita!
Un tā otrā: - Kas tu par māti vispār? Augas dienas-naktis strādā. Es vismaz biju savam bērnam nemitīgi līdzās!

Nu lūk, tad nu es tā aizdomājos: kā tad tur ir? Vai strādājoša (kaut arī nemitīgi) māte tomēr nav labāk kā tāda, kas bērnu uzražo speciāli kā rezerves daļu nolitavu (pie kam bērns to labi apzinās), bet ir visu laiku līdzās?

P.s. Ak tā, beigās izrādījās, ka tā mātuška pati bija skuķi piebeigusi, kad šī atteicās atdot brālim arī nieri...