Mani šorīt patiešām iepriecināja veselību atguvušās muzungu optimisma pilnais: "Kad es nākošreiz atbraukšu, mums jāuzrīko kas patiesi LIELISKS!" Mhm, pilnīgi piekrītu.
Ceru, ka viņa tomēr novaldīsies un vīram par mūsu vakarvakaru neatskaitīsies, citādi viņš 100 punkti nelaidīs mūs kopā uz Gruziju! :D
Un vēl man ir liels prieks, ka vienubrīd viss aizgāja mazliet greizi, un tāpēc man neizdevās izpildīt savu Plānu B, tb demoralizēt viņas pretiniekus, parādot viņiem pupus... Tā, ja ;)

P.S. Galvenais bija vienu dienu pieņemt lēmumu, ka es no šī brīža dzīvoju franču filmā, un viss kļuva visnotaļ interesanti. :)