Gatavošanās The Jubilejai (tēva 70. dzimšanas diena) notiek pilnā sparā. Ik vakaru no paredzēto darbu saraksta svītroju padarīto (sāku domāt, ka šo vajag ieviest arī ikdienā - baigi labi strādā). Bet nupat stress sāk panākt arī mani, ne tikai māti (tā jau staigā pa sienām vairāk kā mēnesi). Šonakt sapnī redzēju, ka pamostos svētdienas rītā un no pasākuma neatceros NEKO, jo izrādās esmu piedzērusies vēl gatavošanās procesā un planējusi autopilotā. Un tagad radi ar mani nerunā. Neviens! :D