Un tad vakar tā amerikāniete ieraudzīja Sāta Māti. Es jau tā viņu kabinu ne pašā priekšā, lai izvairītos no neveiklām situācijām (ja gribat jautāt - a pa ko tā, papriekš pamēģiniet atrast internetā kaut ko par Sāta Māti). Bet, nē, mūžīgi kāds ierauga, un mūžīgi tas kāds ir svešās mēlēs runājošs. Nu labi, nepārspīlēsim, tas ir bijis kādas 4 reizes, bet ar to jau stresa tāpat pietiek. Lūk. Tad nu es grūši nopūtos un sāku stāstīt savu versiju par Lielajām Vardēm. Nēnu, tagad jau es gudra, zinu, ka "krupis" ir toad, bet izrunāju to vārdu tā, ka viņa nesaprata, un nācās vien "vilkt ārā" Lielās Vardes. Vārdu sakot, viņa bija impresēta no mana stāsta, un sagribēja to zīmi ;) Un beigās es teicu: ak, piedodiet, mana angļu valoda galīgi nav laba. Un viņa savukārt atbildēja, ka gribētu gan runāt latviski tā, kā es angliski. Varbūt nākošreiz, es viltīgi pasmīnēju. Varbūt nākošreiz, viņa smējās. Dīl! - es uz atvadām teicu ;)
P.S. Ja kāds nesaprata, es te lielos! Atkal ;)