Laukos jauki vasarā (kā vienmēr)
Vakar visu dienu lija, intensitātē no "atkal smidzina" līdz "gāž, sasodīts kā gāž". Bet tas jau netraucēja mums ar brāli kopš agra rīta līdz vēlam vakaram bradāt pa pļavu. Sākumā mēs vācām nost veco govju aploku, pēc tam taisījām jaunu - ap kartupeļu lauku. Izklausās, protams, WTF, bet ticiet man - tas bija nepieciešams. Nu vai vismaz - tas šķiet nepieciešams tiem, kas tur dzīvo - mammai un tantei. Gan jau tēvam ar', bet pateikt viņš to nevar ;)
Ja kādam ir gadījies cīnīties ap sapiņķerētām telefonaustiņām vai dziju, tad piedāvāju iedomāties to pašu tikai ar 20 m dzeloņdrāšu. Un vēl man bija ekstrēmā nūjošana - daļa "mietu" ir taisīti no aptuveni 160 cm garām 2 collu diametra ķeta (vai kaut kā tikpat smaga) caurulēm - paņem katrā roka pa šitādai nūjai, uz pleca dzeloņdrāšu rulli un uz priekšu metrus 200-300! Pa zāli, kas izaugusi bezmaz manā garumā. Pilnīgi pat kājas sāp, kas man parasti nemēdz būt.
Lieko enerģiju es, protams, novadīju lieliski. Vienīgi saskrāpējusies esmu tā, it kā būtu džungļos ar panteru baru cīnījusies! :D