Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2014-05-26 23:20:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kad es biju sīka, uz mani milzīgu iespaidu atstāja divas grāmatas:




un



Un tad es taisīju loku un bultas (ar kuriem ne sūda nevarēja pašaut) un sapņoju par dzīvošanu mežonīgā dabā. Jo tikai tas, kā man šķita, var pataisīt par cilvēku (lasi - īstu vīru).
Nenoliegšu - var gadīties, ka vienā brīdī (teiksim gados 60) es sakšu apmeklēt loksāvēju pulciņu, tak par dzīvošanu mežonīgā dabā (ilgāk par 2 dienām) man ir VIEDOKLIS, tb uz ko tādu mani varētu piespiest vienīgi atomkarš vai kas tam pielīdzināms;)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]vineta
2014-05-27 18:26 (saite)
Ak, skaidrs...es kaut kā to nebūšu salikusi kopā... To tekstu es atceros, jā ;D

Esmu, esmu. Man Melngalvju ielas bērni bija tajā līmētajā sējumā...pāris reizes izlasīju un kirdik grāmatiņai bija :( Patika, jā.

Bet par tām līmētajām - man šitā aizgāja nebūtībā puse no grāmatām par Annu no Zaļajiem jumtiem :( Pirmo normālā sējumā izdeva vēlreiz - to nopirku. Bet kādas trīs grāmatas man vairs nav. Baigi žēl, ka to sēriju visu vēlreiz neizdod.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2014-05-27 19:09 (saite)
Jā, līmētās bērnu grāmatas bija tīra ņirgāšanās!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?