Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2014-05-26 23:20:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kad es biju sīka, uz mani milzīgu iespaidu atstāja divas grāmatas:




un



Un tad es taisīju loku un bultas (ar kuriem ne sūda nevarēja pašaut) un sapņoju par dzīvošanu mežonīgā dabā. Jo tikai tas, kā man šķita, var pataisīt par cilvēku (lasi - īstu vīru).
Nenoliegšu - var gadīties, ka vienā brīdī (teiksim gados 60) es sakšu apmeklēt loksāvēju pulciņu, tak par dzīvošanu mežonīgā dabā (ilgāk par 2 dienām) man ir VIEDOKLIS, tb uz ko tādu mani varētu piespiest vienīgi atomkarš vai kas tam pielīdzināms;)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antuanete
2014-05-27 09:05 (saite)
Interesanti, es abas nekad neesmu lasījusi, toties no Setona-Tompsona man ārkārtīgi patika "Rolfs mūžamežos", to esmu lasījusi daudzas reizes - un pēc pirmajām arī sāku niekoties ar lokiem un bultām :) Vispār gan pa īstam loku taisījām pēc tam, kad aizrāvos ar senlatviešu arheoloģiju un drusku sapinos ar eksperimentālajiem arheologiem, tad mēs ar tēvu divatā pirtiņā uz akmeņiem sautējām un liecām to loku :) Viss atdūrās pret to, ka neizdevās uztaisīt pietiekami taisnas bultas :/

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2014-05-27 12:17 (saite)
Jā, nu man tajā brīdī (loku-bultu periodā) bija 8-9 gadi, un es tos lokus no kārkliem mēģināju uztaisīt! :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?