Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2014-02-27 19:31:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
No sērijas - katram savs
Par skriešanu.
Savulaik es no rītiem skrēju. Kādus gadus 4. Sāku 01.04. un beidzu, kad uzkrita pirmais sniegs. Katru rītu, neskatoties uz lietu vai pohām.
Un sāku es to darīt, kad man zināmu apstākļu rezultātā bija nereāli sūdīgi (uz nervu pamata neko neēdu, varēju gulēt tikai diennakts gaišajā laikā, kad iestājās tumsa, sēdēju istabas kaktā un raudāju no bailēm) - lai pierādītu sev, ka var būt VĒL sūdīgāk. Pierādīt izdevās.;)
Patiesībā skriet man riebās, un turpināju to darīt tikai aiz viena apsvēruma - pēc skrējiena ienākusi mājās, varēju sev teikt: "Nu re, nekas sliktāks ar Tevi šodien vairs nevar notikt!"


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pepija
2014-02-28 14:25 (saite)
es pat nespēju iedomāties, kas mani varētu piespiest sākt skriet...pat pozitīva argumentācija nelīdz, kur nu vēl negatīva.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2014-02-28 17:02 (saite)
Nekad nesaki "nekad";)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?