Es te nekā vēl nevaru atiet no vakardienas filmas "Augusts. Osedžas zeme." Visa filma būtībā par atpakaļsūcošo enerģiju. Strīpa tur tēlo tādu māti, par kurām Andis Geste saka: vajadzēja nošaut tūliņ pēc dzemdībām. Un atbilde uz jautājumu, ko ar tādu māti darīt. Iekāpt mašīnā un aizbraukt pēc iespējas tālāk, neatstājot kontaktus.
Galvenais par ko es domāju: agrāk es noteikti būtu jutusi kaut kādu žēlumu, sak, viņai sāp, grūta dzīve, utt., vajag saprast. Tagad man nebija ne mazākā žēluma ne pret vienu no tiem cilvēkiem.
Ieteiktu noskatīties visām tām sievietēm:
kurām šķiet, ka viņām ir problēmas ar māti - lai saprastu, ka patiesībā nekādu problēmu nav;
kurām ir problēmas ar māti - lai saprastu, ka no tādas mātes ir jālaižas projām, nevis jāļauj turpināt kādam sev pist dzīvi.