Muzeju nakts
Nezinu, ko darīja citi, bet es biju
teitan


Tas gan bija visnotaļ nosacīti "pa nakti", tb ieradāmies mēs tur tā īsi pēc 17:00. Bet pasākums jau gāja pilnā sparā.
Būtībā slimnīcas muzejs ir 2 nelielas istabiņas, bet šis tas tur bija dikti interesants, piemēram, Strenču gide un dažas lietas no ekspozīcijas.








No šīm pudelītēm tika ieliets arī apmeklētājiem-pacientiem. Mandomāt, ka tā bija kandža, kas noturēta uz visādām zālītēm/ogām;)



Jūgendstila podiņkrāsns, kas stāvot kā stāvējusi no mājas būvēšanas brīža.



Un visa slimnīcas teritorija ir ārkārtīgi glīta.







1) Bet vispār mēs turp aizkūlāmies tikai tādēļ, ka Rūdis sajauca Strenčus ar Straupi, tb domāja, ka tas ir "tepat ap stūri";)
2) Iepriekšējo reizi es šajā iestādē biju pirms (Jēziņ!) 40 gadiem! Precizēšu gan, ka tad man bija tikai 3 gadi, un vienīgais, ko no tās reizes atceros, ka turpceļā piepūtu divus autobusus un milzīgi garu gaiteni (tb gaiteni es atceros nevis piepūtu!), kur uz toļi dīvāniņa, toļi atpūtas krēslā sēdēja krustmāte, pie kuras mēs atbraucām.Atpakaļceļā jau mani bija sabarojuši ar tām "lidmašīnu vemjamzālēm" un apelsīniem (tos droši vien mēs pašas ar vecmammu cienastam atvedām, jo tajā laikā  jau uz slimnīcu obligāti bija jānes apelsīni, Dies zina, kur cilvēki tos ņēma!), tā ka iztika bez ekscesiem;)