Pātaru Ansis (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} kuminjsh) rakstīja,@ 2013-02-14 22:05:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Un vēl es šodien transportā aizdomājos par Parisuku. Nu - Parisu Hiltoni.
Pieņemsim, ka es - tāda, kā testāvu sēžu, dabūju ņemereno piķi, teiksim, kaut kādus tur miljonus cietā valūtā mantoju no nezināmas krustmātes Tjumeņā vai onkuļa Batumi. Nu labi, sākumā es, protams, aizbērtu visas tās bedres, kas šobrīd pastāv, nopirktu pa mājai Latvijā un Gruzijā un vienu vēl, katram gadījumam, Toskānā vai Franču Rivjērā. Tāpat jau paliktu dafiga līdzekļu.
Un, pieņemsim, ka es tāda dikti prātīga meitene būdama ņemtu un saliktu visu naudu drošās bankās un superpupermegastabilu koncernu akcijās, tā lai man no procentiem ik mēnesi sīkiem tēriņiem iekristu kaut kādi 40-50 štuki jevro, bet pārējais "paliek dzīvs". Princips - nauda tāpat ir, bet par to nekas nav jādara.
Nu i ko es tad darītu? Pieņemsim, izlemtu es ceļot. Ok. Bet vienam ceļot nav baigi interesanti. Vajadzīgs vēl viens dīkdienis, ar ko blandīties pa pasauli. Tikai tam dīkdienim ir jāatbilst 2 prasībām:
1) viņam/ai jābūt tādam, lai man patiktu ar viņu pavadīt kopā laiku (lasi: lai nekristu man uz nerviem;));
2) viņam/ai būtu gana līdzekļu oder es šo tik dikti mīlētu, ka būtu gatava visus izdevumus ņemt uz sevi.
Ja tā godīgi, abiem šiem nosacījumiem atbilst mazāk kā 10 cilvēki no mana draugu/radu loka. Pie kam vienīgais nosacītais dīkdienis no šī saraksta ir Juniors, pārējie nezin vai būtu gatavi pamest savu dzīvi un nodarbes, lai nenoteiktu laiku dīkdieņotos kopā ar mani.
Nu labi, pieņemsim, ka es sastādītu grafiku atbilstoši šo <10 cilvēku atvaļinājumu sarakstam. Un tad tik mēs braukātu apkārt. Gadu. Vai divus. Manuprāt, ceļot ir interesanti, kamēr tas notiek pāris reizes gadā, bet ne jau, kad kļūst par rutīnu. Šitos priekus es izbaudīju, kad braukāju pa LR tiesām, pārstāvot vienu firmu. Kamēr tas bija reizi mēnesī, bija ok, bet kad nācās braukt uz Ludzu un Liepāju vienā nedēļā, baigi piegriezās.
Nu ja, tāpēc nedodu ne pieci, ka pēc pāris gadiem interneta portālos sāktu parādīties virsraksti:
"Miljonu mantiniece Kūmiņš dzērumā piekāvusi taksistu un trīs policistus, kas mēģināja viņu aizturēt par nepiedienīgu uzvedību"
vai
"Miljonu mantiniece Kūmiņš kopā ar vēl kādu nenoskaidrotu personu Berlīnes smalkākajā restorānā apgāzusi galdu ar 3stāvīgu kāzu kūku. abas personas apgalvo, ka tas noticis netīšām un ķiķina. No narkotiku testa abas atteicās"
Pieņemsim, ka es - tāda, kā te
Un, pieņemsim, ka es tāda dikti prātīga meitene būdama ņemtu un saliktu visu naudu drošās bankās un superpupermegastabilu koncernu akcijās, tā lai man no procentiem ik mēnesi sīkiem tēriņiem iekristu kaut kādi 40-50 štuki jevro, bet pārējais "paliek dzīvs". Princips - nauda tāpat ir, bet par to nekas nav jādara.
Nu i ko es tad darītu? Pieņemsim, izlemtu es ceļot. Ok. Bet vienam ceļot nav baigi interesanti. Vajadzīgs vēl viens dīkdienis, ar ko blandīties pa pasauli. Tikai tam dīkdienim ir jāatbilst 2 prasībām:
1) viņam/ai jābūt tādam, lai man patiktu ar viņu pavadīt kopā laiku (lasi: lai nekristu man uz nerviem;));
2) viņam/ai būtu gana līdzekļu oder es šo tik dikti mīlētu, ka būtu gatava visus izdevumus ņemt uz sevi.
Ja tā godīgi, abiem šiem nosacījumiem atbilst mazāk kā 10 cilvēki no mana draugu/radu loka. Pie kam vienīgais nosacītais dīkdienis no šī saraksta ir Juniors, pārējie nezin vai būtu gatavi pamest savu dzīvi un nodarbes, lai nenoteiktu laiku dīkdieņotos kopā ar mani.
Nu labi, pieņemsim, ka es sastādītu grafiku atbilstoši šo <10 cilvēku atvaļinājumu sarakstam. Un tad tik mēs braukātu apkārt. Gadu. Vai divus. Manuprāt, ceļot ir interesanti, kamēr tas notiek pāris reizes gadā, bet ne jau, kad kļūst par rutīnu. Šitos priekus es izbaudīju, kad braukāju pa LR tiesām, pārstāvot vienu firmu. Kamēr tas bija reizi mēnesī, bija ok, bet kad nācās braukt uz Ludzu un Liepāju vienā nedēļā, baigi piegriezās.
Nu ja, tāpēc nedodu ne pieci, ka pēc pāris gadiem interneta portālos sāktu parādīties virsraksti:
"Miljonu mantiniece Kūmiņš dzērumā piekāvusi taksistu un trīs policistus, kas mēģināja viņu aizturēt par nepiedienīgu uzvedību"
vai
"Miljonu mantiniece Kūmiņš kopā ar vēl kādu nenoskaidrotu personu Berlīnes smalkākajā restorānā apgāzusi galdu ar 3stāvīgu kāzu kūku. abas personas apgalvo, ka tas noticis netīšām un ķiķina. No narkotiku testa abas atteicās"
