Cilvēki šai pasaulē ir dažādi, un paldies Budam, ka tā, citādi būtu garlaicīgi. Un patiesībā es spēju pieņemt gandrīz dajebkādas izpausmes, ja vien tās netraucē man dzīvot. Nu lai tak cilvēki valkā zeķes sandalēs, nodzen matus līdz ādai, ieliek ausīs tuneļus vai nodarbojas ar svaigēšanu, kamēr viņi nebaksta ar pirkstu man MAN - manām drēbēm, ausīm un šķīvim, man patiešām ir pilnīgi vienalga.
Bet atsevišķos gadījumos man tomēr ir Viedoklis. Un šoreiz par veģetāriešiem un vegāniem. Ļoti iespējams, ka es pazīstu steriem jauku cilvēku, kas ir veģetārieši vai vegāni, tikai par to nezinu, jo viņi par to nekliedz uz katra stūra. Es arī pati ik pa laikam esmu ilgstoši (mēnešiem) atteikusies no gaļas (un alkohola) veselības vai it kā reliģisku apsvērumu dēļ. BET diemžēl dzīvē un internetā vairāk acīs krīt tie karojošie indivīdi, kas pilni ar nemotivētu agresivitāti klūp cilvēkiem virsū tā, ka gribas nopūsties: "Ej tak labāk uzēd kādu gaļas gabaliņu!";)

Lūk, vakar, piemēram, piezvanīja man viena laba paziņa, kas tikai gatavojas kļūt par veģetārieti. Principā piezvanīja labu nodomu vadīta - uzaicināt mani uz lekciju par veģetārismu. Es teicu: nē, paldies, šī tēma mani neinteresē. Viņa neatlaidās. Es vēlreiz teicu, nē, paldies, man ir Viedoklis par to visu (nekonkretizējot, kāds), un ka nedomāju, ka ir pareizi doties uz kādu lekciju jau ar negatīvu nostāju - priekš kam bojāt garastāvokli sev un citiem. Viņa vēl tomēr neatlaidās. Tad es minēju iepriekšējā rindkopā rakstīto iemeslu un vēl kaut ko, kas pirmais iešāvās prātā (īsti neatceros, ko). Tad man tika pateikts, ka viņa gan neesot domājusi, ka esmu tik atpalikusi (varbūt ne gluži tādiem vārdiem, bet doma bija šāda) un ka viņai šķietot, ka viņa runā ar savu vīramāti (saprotat, ja?;))...
Nu un, kā tu pēc šādiem gadījumiem nemīlēsi veģetāriešus;D