Pātaru Ansis (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} kuminjsh) rakstīja,@ 2012-11-03 16:06:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Skābu kāpostu zupa
Pieņemsim, ka tev garšo skābu kāpostu zupa... Ai, ko es te muldu - kuram gan negaršo? Visiem garšo skābu kāpostu zupa!
Un tagad lūgums visiem tiem, kas nupat saposās uz komentiem, lai iebakstītu "MAN negaršo skābu kāpostu zupa!!!": elpojiet dziļi un papriekš izlasiet visu līdz galam!;)
Tātad - tev garšo skābu kāpostu zupa. Un reiz tu uzēd kāda cilvēka vārītu zupu, kas tev tā garšo, ka esi gatavs to ēst 3x dienā un vēl pa nakti aizzagties pie ledusskapja, lai pagrabinātu vāciņu. Un tā tas kādu laiku arī turpinās - tu ēd un ēd to zupu, atkal un atkal.
Tā tas iet kādus mēnešus trīs, varbūt pusgadu vai gadu. Kamēr vienā brīdī tu pamani, ka tā zupa vairs negaršo tik labi kā sākumā. Un tad tu saki tam vārītājam: "klau, a tu gadījumā nepieliki par daudz putraimu? nē, kā parasti? tad varbūt nākošo reiz pamēģinam pavisam bez putraimiem?" vai "zini, man dikti garšo saldā paprika, mož nākošai zupai pieliekam to?" Un tad sākas eksperimenti: skābu kāpostu zupa ar sīpoliem/bez sīpoliem, ar biezpienu un siļķi, ar makaroniem, ar kāršu pupiņām, ar ananāsu sulu un sazin ko vēl. Par dažiem variantiem tu saproti: nekad vairs mūžā, daži šķiet gana interesanti, bet vispār izveidojas arvien skaidrāka pārliecība, ka vainīgs ir zupas vārītājs, kurš vairs neprot neko garšīgu pagatavot. Un zupas kopīga vārīšana ir nonākusi līdz savam loģiskajam galam.
Kādu laiku ir: "visi zupas vārītāji ir pē, un skābu kāpostu zupu es neēdīšu vairs nekad ne mūžam!" Varbūt tu to saki skaļi/ieraksti kaut kur publiski internetā, varbūt vienkārši pie sevis padomā. Un tas "pē" posms jau arī ir katram cita garuma. jo vienu dienu tu atkal uzēd kāda cilvēka vārītu zupu, kas tev tā garšo, ka esi gatavs...
Un tā tas var turpināties gadu desmitiem uz apli vien. Jo cik tad var pārtikt tikai no vienas skābu kāpostu zupas?
Pavisam citādi ir, ja ēdienkartē ir daudz un dažādi ēdieni - kotletes ar kartupeļu biezeni, pupiņu salāti, tiramisū, da kaut vai veikalā pirkti cīsiņi! Un arī tā pati zupa - pa reizei. Ja viens lasa sēnes, bet otrs cep sēņu pīrāgus, ja viens maļ gaļu kotletēm, bet otrs griež sīpolus (atceries - kādreiz tev riebās sīpoli?), un tā tālāk;)
Un ja tādu - kopīgi taisītu ēdienu ir daudz, tad visdrīzāk tev garšos šī konkrēta vārītāja gatavotā skābu kāpostu zupa kaut vai 50 gadu garumā un kaut vai visprastākā veidā izvārīta - sametot katlā gaļu, kāpostus un putraimus. Un tas nekas, ka jums abiem reizēm būs kašķis par kāda nesankcionēti apēstām kotletēm vai aknu pastēti, ka kāds no jums reiz pagaršos svešu kāpostu zupu (ziņkārības dēļ vai "tā gadījās"), un tev nebūs saprotams, kāpēc 3x gadā ir jāēd gliemežu sautējums, bet zupas līdzvārītājs uzskatīs tava Marinēto Biešu Ēdāju Pulciņa biedrus par dīvaiņiem - tas viss ir sīkumi;)
Var jau būt, ka es visu izdomāju. Var jau būt, ka tā notiek tikai ar mani un vēl 5 cilvēkiem uz pasaules. Un var jau būt, ka tas vispār nebija par skābu kāpostu zupu, bet pavisam ko citu;)
Pieņemsim, ka tev garšo skābu kāpostu zupa... Ai, ko es te muldu - kuram gan negaršo? Visiem garšo skābu kāpostu zupa!
Un tagad lūgums visiem tiem, kas nupat saposās uz komentiem, lai iebakstītu "MAN negaršo skābu kāpostu zupa!!!": elpojiet dziļi un papriekš izlasiet visu līdz galam!;)
Tātad - tev garšo skābu kāpostu zupa. Un reiz tu uzēd kāda cilvēka vārītu zupu, kas tev tā garšo, ka esi gatavs to ēst 3x dienā un vēl pa nakti aizzagties pie ledusskapja, lai pagrabinātu vāciņu. Un tā tas kādu laiku arī turpinās - tu ēd un ēd to zupu, atkal un atkal.
Tā tas iet kādus mēnešus trīs, varbūt pusgadu vai gadu. Kamēr vienā brīdī tu pamani, ka tā zupa vairs negaršo tik labi kā sākumā. Un tad tu saki tam vārītājam: "klau, a tu gadījumā nepieliki par daudz putraimu? nē, kā parasti? tad varbūt nākošo reiz pamēģinam pavisam bez putraimiem?" vai "zini, man dikti garšo saldā paprika, mož nākošai zupai pieliekam to?" Un tad sākas eksperimenti: skābu kāpostu zupa ar sīpoliem/bez sīpoliem, ar biezpienu un siļķi, ar makaroniem, ar kāršu pupiņām, ar ananāsu sulu un sazin ko vēl. Par dažiem variantiem tu saproti: nekad vairs mūžā, daži šķiet gana interesanti, bet vispār izveidojas arvien skaidrāka pārliecība, ka vainīgs ir zupas vārītājs, kurš vairs neprot neko garšīgu pagatavot. Un zupas kopīga vārīšana ir nonākusi līdz savam loģiskajam galam.
Kādu laiku ir: "visi zupas vārītāji ir pē, un skābu kāpostu zupu es neēdīšu vairs nekad ne mūžam!" Varbūt tu to saki skaļi/ieraksti kaut kur publiski internetā, varbūt vienkārši pie sevis padomā. Un tas "pē" posms jau arī ir katram cita garuma. jo vienu dienu tu atkal uzēd kāda cilvēka vārītu zupu, kas tev tā garšo, ka esi gatavs...
Un tā tas var turpināties gadu desmitiem uz apli vien. Jo cik tad var pārtikt tikai no vienas skābu kāpostu zupas?
Pavisam citādi ir, ja ēdienkartē ir daudz un dažādi ēdieni - kotletes ar kartupeļu biezeni, pupiņu salāti, tiramisū, da kaut vai veikalā pirkti cīsiņi! Un arī tā pati zupa - pa reizei. Ja viens lasa sēnes, bet otrs cep sēņu pīrāgus, ja viens maļ gaļu kotletēm, bet otrs griež sīpolus (atceries - kādreiz tev riebās sīpoli?), un tā tālāk;)
Un ja tādu - kopīgi taisītu ēdienu ir daudz, tad visdrīzāk tev garšos šī konkrēta vārītāja gatavotā skābu kāpostu zupa kaut vai 50 gadu garumā un kaut vai visprastākā veidā izvārīta - sametot katlā gaļu, kāpostus un putraimus. Un tas nekas, ka jums abiem reizēm būs kašķis par kāda nesankcionēti apēstām kotletēm vai aknu pastēti, ka kāds no jums reiz pagaršos svešu kāpostu zupu (ziņkārības dēļ vai "tā gadījās"), un tev nebūs saprotams, kāpēc 3x gadā ir jāēd gliemežu sautējums, bet zupas līdzvārītājs uzskatīs tava Marinēto Biešu Ēdāju Pulciņa biedrus par dīvaiņiem - tas viss ir sīkumi;)
Var jau būt, ka es visu izdomāju. Var jau būt, ka tā notiek tikai ar mani un vēl 5 cilvēkiem uz pasaules. Un var jau būt, ka tas vispār nebija par skābu kāpostu zupu, bet pavisam ko citu;)
