Pēdējā laikā ik pa brīžam sanāk atcerēties kādu sarunu, kas notika pirms gadiem etaki 20. Toreiz mēs ar kādu puisi (ja nemaldos, viņa vārds bija Uldis) spriedām par veģetārismu. Abi bijām kādu laika periodu to iemēģinājuši (kad tad citad, ja ne 20 gados eksperimentēt), dalījāmies iespaidos. Neatceros, kurš no mums bija izlasījis par pētījumu, ka daudzi maniaki (tajā skaitā Hitlers, piemēram, ja mēs viņu tādiem pieskaitām) kādā savas dzīves posmā ir bijuši veģetārieši. Un tad mēs par abiem izdomājām teoriju, ka katrā cilvēkā kaut kur dziļi mīt tieksme nogalināt, un ēdot gaļu (tb mirušu miesu) mēs šo tieksmi apmierinām, kamēr atsakoties no gaļas/zivju ēšanas cilvēks pamazām kļūst nemotivēti agresīvs līdz tas noved līdz reālai slepkavībai.

P.S. Ja kāds šo uztvers ļoti personīgi, tad laikam jau mums bija taisnība;>