Un tad es domāju par to slaveno:
mācies no citu kļūdām
un
mūsu dzīvē notiek tikai vai nu labas lietas, vai arī lietas, no kurām mums kaut kas būtu jāmācās
un
ik pa laikam rodas situācijas, kur mēs no malas varam pavērot to, kā esam paši rīkojušies
nu un tādā garā.

Un tad es iedomāju: vai tik tā nav milzīga vīzdegunība: iedomāties, ka viss šai dzīvē un pasaulē notiek tikai tādēļ, lai vienam durakam, kuram pašam nav pieticis prāta izdomāt kādu lietu, degunā iebāztu acīmredzamu piemēru?

;)