Es pat nezinu - ar ko lai sāk...
Pirmkārt, vakar ar asteoru bijām Pugačovas Atvadu Koncertā. Izskatās, ka šoreiz tā PATIEŠĀM ir viņas pēdējā koncerttūre (šis jau bija 3.viņas atvadu koncerts, ko esmu redzējusi;>). Kā pati teica - esot par grūtu "motatsja". Drīzāk gan - balss vairs nepavelk: 2 stundu garumā viņas balss no visnotaļ dzidras pārvērtās viegli pļerkšķošā. Protams, aiziešana attiecas tikai uz koncertiem, "TV, kino, domino i kazino" viņai paliekot jebkurā gadījumā;) Bet nu jebkurā gadījumā - do Dies katram viņas ta vecumā šitā!
Otrkārt, ir reizes, kad es pamatoti lepojos ar sevi. Vakar bija viena no šādām reizēm. Par to, ka man izdevās noorganizēt asteoram dzimšanas dienas ballīti, kas viņam patika + bija liels pārsteigums. Tb amerikāņu filmu garā: kad cilvēku aizved kautkur-nezinkur, bet tur priekšā jau draugi-radi-paziņas, tur rokās svecītēm rotātu kliņģeri un dzied "Sveiks lai dzīvo";) Pie kam, par spīti daudzo iesaistīto cilvēku skaitam, neviens neizpļāpājās! Kas jau ir pārsteidzoši!;D Un pasākums bija gandrīz ideāls - ja neskaita no manis neatkarīgu iemeslu dēļ nobrukušo mājās izvadāšanu;/
Treškārt, lai gan gulēt aizgāju īsi pirms 5:00, esmu augšā jau gandrīz stundu - svaiga kā gurķītis! Patīk man dzeršanas pirtīs (es esmu pirtošanās maniaks);)
Ceturtkārt, tagad man ledusskapī ir liela bļoda ar rasolu un vēl drusku lielāka bļoda ar lobio. Un viss tādēļ, ka šī kompānija ir nenormāla: katrs paņem līdzi tik daudz ēdiena, it gribētu viens pabarot visus klātesošos! Un uz aizbraukšanas brīdi tad sākas: vaivaivai, kur lai šito visu liek, vaivaivai, kurš ņems šo bļodu, vaivaivai, tev tak BĒRNS mājās, nu paņem vismaz kaut ko...
Nu tā kaut kā;)