Re, kā sanāk.
Tas, ka es šeit vairs nerakstu,nebūt nenozīmē, ka man ir depresija, slikta dzīve vai ka esmu mirusi. Tad es taisni Cibā vien tupēju (labāk būtu ēdis, protams!).
Gluži otrādi, jo labāk un mierīgāk es jūtos, jo mazāk šeit rakstu. Protams, gan jau atrastos, par ko rakstīt, bet kamēr tiec līdz kompim, tas viss šķiet tik mazsvarīgs. Vai gluži otrādi - pārāk svarīgs,lai par to stāstītu 200 citiem cilvēkiem:) Tā pat - man šobrīd dzīvē vispār ir tik daudz komunicēšanās ar citiem cilvēkiem,ka mute neveras vairs vispār ko teikt.

Vakar pirms miega pašķirstīju vienu Siņeļņikova grāmatiņu - par nodomu realizāciju. Un pēkšņi sapratu, ka gandrīz viss, pēc kā mēdz kārot cilvēki, man ir: veselība (sev un bērnam), savs dzīvoklis, darbs, kurš patīk, labi draugi. Atliktu vien, kā ironiski teica Simorona Papa: вечная мечта всех женщчин - выйти замуж и похудеть:) Ak, jā, un vēl tas miljons loterijā, jā, to gan es zinātu, kur likt!;)


Laimīgu Jums Jauno gadu!