Nebija tā īsti acīs iekritis
bet šoreiz gan: pēc īsa izbrauciena uz "ārzemijām" (Beļģiju un Franciju) dienas vidū izgāju caur Vecrīgu un pilsētas centru. Godīgi sakot, nobijos. Sajūta tāda, it kā būtu iekļuvusi kaut kādā geto. Pie kam komandanta stundas laikā.
Un es neteikšu, ka pie viņiem mājas būtu smukākas vai ielas tīrākas! Vai teiksim cilvēki smaidīgāki (vot kaut kā 8os no rīta metro nevienu smaidīgu nemanīju!).
Vienkārši šeit ir kaut kāds Izmisuma un Bezcerības zīmogs, un tas ir TIK jūtami...