Viktorija Tokareva* raksta vienkārši fantastiskus stāstus. Tur ir pamata sižets. Un vēl daudz visādu sīku sižetu, kas lieliski savijās vienā skaistā pamattēmā. Un viss tāds no dzīves ņemts un ārkārtīgi garšīgi pasniegts.
Viens īss pastāstiņš:
Džekam pirmā sieva nemitīgi rīkoja skandālus. Un kad viņa saskaitās, tā noņēma šim no deguna brilles un meta pret grīdu. Bet džekam patika dārgas un smalkas brilles. Tāpēc pēc n-tajām saplēstajām brillēm viņš izšķīrās no sievas. Apprecējās otru reizi. Un dzīvoja viņi labi. Tikai moments tāds, ka džekam bija viens izsists priekšzobs, un tas briesmīgi nelāgi izskatījās. Un jaunā sieva viņam teica: - Ej, ieliec zobu! Un viņš teica: - Labi. Un šis dialogs atkārtojās katru dienu. Pēc trīs simti piecdesmitā "labi" otrā sieva noņēma viņam brilles un meta pret grīdu. Un tad viņš saprata, ka visas sievietes ir vienādas;)


*kas ir V.Tokareva, nestāstīšu. Pateikšu tikai, ka mani ārkārtīgi pārsteidz, ja +/- mana vecuma cilvēki nezina, kas ir Viktorija Tokareva.