Comments: |
| From: | kugis |
Date: | June 16th, 2009 - 12:19 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Kādi ir drošības analītiķa pienākumi? Tobiš, kas tiek darīts, lai tiktu nodrošināta drošība:)
From: | divi_g |
Date: | June 16th, 2009 - 12:20 pm |
---|
| | | (Link) |
|
A tas jau ir komercnoslēpums, viens no tiem, kas man jāsargā :D
| From: | kugis |
Date: | June 16th, 2009 - 12:22 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu labi, kas ir lielāki drošības draudi šodien?
idioti, kas dalās savās parolēs....
From: | divi_g |
Date: | June 16th, 2009 - 12:38 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Paroļu izdalīšanu vēl var apārstēt, parasti ar vienu reizi, bet pirmais - idiotisms - gan ir neārstējams :)
Lielākie draudi parasti ir pašu darbinieki. Visās organizācijās :)
From: | divi_g |
Date: | June 16th, 2009 - 12:30 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Tie paši, kas vienmēr - cilvēki :) Nu un Dižķibele, protams, palielina iespēju, ka konfidenciālas informācijas prettiesisku izmantošanu veic darbinieki, kas saprotamā kārtā ir neapmierināti ar algu samazināšanu/atlaišanu/utt. Piemēram, liels riska faktors šajā kontekstā ir policijas finansējuma mehāniska samazināšana bez pamatīgas iekšlietu sistēmas reformas; vai, arī piemēram, neizbēgamā izdevumu samazināšana bankās.
| From: | kugis |
Date: | June 16th, 2009 - 12:43 pm |
---|
| | | (Link) |
|
A ko nodrošināties pret to, lai darbinieks ejot prom nesāk kopēt datu bāzes, līgumus utt?
Radikālais variants - kā "Akvārijā - izeja ir caur krematorijas skursteni ;)
| From: | kugis |
Date: | June 16th, 2009 - 12:52 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Značit TrZ strādā SABā:)
Viņiem ir vislielākais skurstenis? :)
From: | divi_g |
Date: | June 16th, 2009 - 12:53 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, tas ir kompleksi. Pirmkārt, jāpastāsta darbiniekam, ka tas ir aizliegts, ka informācija pieder iestādei/uzņēmumam, tādēļ to nedrīkst izmantot personiskiem mērķiem (pārsteidzoši daudz ir cilvēku, kuri neapzinās, kamēr viņiem tas netiek pateikts tiešā veidā). Otrkārt, jārēķinās, ka, jo labāk iestāde/uzņēmums izturas pret darbinieku, jo labākās domās par savu iestādi/uzņēmumu ir darbinieks, un, jo labākās domās darbinieks ir par savu iestādi/uzņēmumu, jo mazāka iespēja, ka viņš aizejot kaut ko "paņems līdzi". Treškārt, vajag izvērtēt, ko darbinieks var nokopēt. Varbūt neko tik svarīgu, lai būtu vērts iespringt. Ceturtkārt, ja tomēr ir risks un nepieciešamība, tad ar atlaišanas brīdi ir jānovērš šī cilvēka pieeja informācijai...
From: | diana |
Date: | June 17th, 2009 - 08:54 am |
---|
| | | (Link) |
|
Es pēkšņi sapratu, kāpēc mums visiem lika parakstīt jaunu līgumu, kurā bija iekļauts konfidencialitātes paragrāfs uz vairākām lapām.
From: | divi_g |
Date: | June 17th, 2009 - 09:18 am |
---|
| | | (Link) |
|
Imho tas arī nav jēdzīgi - tādos vārdu plūdos darbinieks neorientējas, kas padara pasākumu reāli bezjēdzīgu. Nu, ja atskaita iespēju pēc tam sūdzēt darbinieku tiesā.
A tas varbūt nav domāts, lai darbinieks tur dikti saprastu. Galvenais, lai darbinieks saprot, ka neko nedrīkst, un viss pārējais ir pie kā piekasīties, kad darbinieku grib atlaist.
| From: | sirdna |
Date: | June 16th, 2009 - 12:29 pm |
---|
| | | (Link) |
|
a tipa, darba metodika, informācijas avoti?
From: | divi_g |
Date: | June 16th, 2009 - 12:35 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Metodika ir atšķirīga dažādiem uzdevumiem. Visumā ir divi galvenie elementi: preventīvie pasākumi (izglītošana, izskaidrošana, iebiedēšana :)) un izmeklēšana gadījumos, ja ir notikusi noplūde (vispirmām kārtām dažādi logfaili).
Un bieži gadās otrais variants?
From: | divi_g |
Date: | June 16th, 2009 - 12:45 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Par laimi, nē :)
| From: | raaha |
Date: | June 16th, 2009 - 01:01 pm |
---|
| | | (Link) |
|
un kā ar dokumantu parakstīšanu? man viena paziņa stāstīja, ka komercnoslēpuma sargāšana sevī ietver attiecīgu ierakstu darba līgumā un noteikti piemaksu pie algas par šo apgrūtinājumu.
From: | divi_g |
Date: | June 16th, 2009 - 01:03 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Domāju, ka tas atkarīgs no kantora. Imho vissaprātīgākais ir iekļaut šādu prasību darba līgumā. Par piemaksām - nu nezinu gan. Imho Darba likums nosaka, ka darba devējam ir tiesības prasīt to no darbinieka bez īpašas papildu samaksas.
| From: | raaha |
Date: | June 16th, 2009 - 01:06 pm |
---|
| | | (Link) |
|
konkrētās dāmas pieredze- viņa aizgāja no viena gaļas apstrādes uzņēmuma pie otra (klientus nepaņēma līdzi, viņa ir procesa diriģents). Vecais darba devējs iesūdzēja, redz, līgumā bija rakstīts... nekā, dāma vinnēja, jo viņai nekas par šiem ierobežojumiem nebija maksāts (ti, kā % pie algas).
Ir kādreiz tāda prakse, ka pie atlaišanas izmaksā diezgan prāvu kompensāciju par to, lai cilvēks neiet strādāt pie konkurenta vismaz dažus gadus.
From: | divi_g |
Date: | June 16th, 2009 - 01:13 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu nezinu, imho tas ir tiesas gļuks: Komerclikums, 19.pants: (2) Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu. (3) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā. Darba likums, 83.pants. Neizpaušanas pienākums (1) Darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums. Darba devējam ir pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu. (2) Darbiniekam ir pienākums rūpēties par to, lai šā panta pirmajā daļā minētā informācija, kas attiecas uz viņa darba veikšanu, nebūtu tieši vai netieši pieejama trešajām personām.
Varbūt runa bija par konkurences ierobežojumu, tb, darba devējs apņemas piemaksāt pie algas / maksāt pabalstu pēc darba attiecību beigām, bet darbinieks apņemas noteiktu laiku pēc darba attiecību beigām nestrādāt pie konkurentiem?
ja viens darba devējs grib panākt, lai darbinieks neaiziet pie konkurenta - viņam arī pēc darba attiecību izbeigšanas ir jāmaksā ikmēneša kompensācija.. savādāk nikā.. ko ta darba ņēmējs viens cietējs būs?? | |