Man liekas es vakar noriju tik daudz putekļus, cik visas savas dzīves laikā kopumā. Tik sauss ceļš, dubļos foršāk tomēr. Acis asaroja, vēl šodien sūrstēja, deguns arī pilns ar putekļiem, tā, ka jau sāp, lūpas vispār briesmīgas, galīgi saplaisājušas. Bet man patika, likās, kaut kā vieglāk par pagājušo gadu. Atminoties mājās vēl nebija miera un vakarā vēl mazliet paskeitoju, baigi iepaticies, mana māka (pagaidām, cerams) aprobežojas gan tik ar taisna gabala nobraukšanu un vispār domāju sev iegādāties longboardu. Esmu pat sarunājusi, kas man palīdzēs izvēlēties detaļas un saliks kopā.
Un vēl sapratu, ka skriet ar kādu kopā tomēr ir forši.

Esmu šonedēļ bijusi uz trim no deviņām lekcijām, ar to nemaz nelepojos, drīzāk otrādāk. Jāsaņem sevi beidzot rokās, bet visi darbi it kā ir, tad jau nav nemaz tik traki.
Atbraucu šodien uz mājām, noskrēju 6km, tad vēl puskilometru pa baso un ieejot mājā pēc mazās pavingrošanas uzreiz ķēros pie istabas kārtošanas. Divās stundās esmu to paveikusi, atradu medu, cigarešu filtrus un omes kladi, kurā viss par un ap mīlestību, skaisti. Mamma palasīja arī mazliet, redzēju, ka acis paliek slapjas.
Tagad priecīga sēžu, vēl derētu ieiet dušā un būtu pavisam labi. Gandrīz divas nedēļas brīvas. Burvīgi.
Sestdien jālaiž uz stroikām, sen nav būts, kaut kā baigi gribas.

man ļoti gribās iet skriet, bet es vēl neesmu nobriedusi līdz tam, lai ietu par centru skraidīt un, kad vēl iedomājos tos luksaforus pie kuriem jāmiņājas, aij. izklausās pēc vienām vienīgām atrunām.
vakar mazliet paskrēju ar plikām pēdām, ļoti forša sajūta. tāds brīvs skrējiens likās, noteikti interesants skats, ka kāds skrien tev pretim ar botēm rokās.
man drīz būs pieejama nauda skriešanas apaviem un nespēju izlemt kādus labāk, gribētos baigi minimālos, bet tas nozīmē, ka jāsūta no neta un es tak nez kādu izmēru. http://www.sportsshoes.com/product/mer144/merrell-pace-glove-2-women%27s-running-shoes/

besī, ka visos sporta klubos tās reģistrēšanās maksas. a ko darīt, nav jau nekāda mana piemājas zāle ar dažiem nez cik veciem trenažieriem un bez saunas un simts grupu nodarbību piedāvājumiem.
grūši šitā, kad nav pastāvīgas dzīvesvietas un savas naudas

īstenībā baigi forši skriet divatā. vienmēr viens otru pavilks, ja otram slinkums. un tagad es ar neko nesasteidzu, skrienam apdomīgi un palielinam gabalu reizi nedēļā un nedaudz. kājas nesāp un cerams, ka nepiesaukšu nelaimi (jānospļaujas hehe).
pietrūkst tik zāles draudziņa :(

Baigi gribās iziet pastaigāties, bet nevar. Daudz jāmācās un, ja reiz esmu sākusi, tad jāturpina. Zin kā, kamēr ir apņēmība tikmēr jādara maksimāli daudz. Jau kopš paša rīta rēķinu, patīk tie piemēri, kurus risinu stundu, tad otru stundu pavadu meklējot kļūdu un beigu beigās sāku risināt nākamo piemēru, jo jau smadzenes deg un es vairs vispār neko nesaprotu, kas notiek tajā kladē.
Uz zāli ar neaizgāju, jo sāp visas maliņas, vispār ar pastaigāšanos man liedz tas, ka kājas kā sāpīgi smagi bluķi. Jāmēģina varbūt vēlāk lēnām izskriet kāds gabals, iespējams ar paliks labāk.
Vēl aizvien kaut kāda neoma. Vakar policija sabojāja garīgo, nezinu, kāpēc tik nelaipni jāizturās, tad vēl tas, ka izrādās visi draugi (ok moš nemaz nav draugi, bet nu tad tur baigi jādomā un ok ne visi draugi) sanākuši kopā, bet mani neuzaicina, bet es vienmēr visus saaicinu. Bet jāatdzīst, ka man ar neko šonedēļ negribās, bet nu tāpat škrobe. Nē, es labprāt izietu ar vienu cilvēku šodien laukā, bet nez vai sanāks, bet ja turpināšu tikpat cītīgi mācīties, tad varbūt ar sanāks, jo gribās tomēr kādu cita sabiedrību, kas nav kaķis vai suns. Jāpilda informātika, kas aizņems vismaz 2h, jo man microsoft office ir krievu valodā un nesanāk pārlikt uz citu valodu. Un tad vēl un vēl...

Nepatīk skrienot satikt pazīstamus cilvēkus, bet tā fīča, ka tu iedomājies par kādu un satiec viņu ir ļoti interesanta. Skrienot satiku tādā veidā veselus divus no kādiem pieciem cilvēkiem, ko vispār savā maršrutā sastapu.

Grūti man ar sevi tikt galā, patīk viena lieta, bet daru pavisam, ko citu, bet abas apvienot nemāku.
Man sāk pietrūkt Rīga, nē, man pietrūkst tie hardkorīgie treniņi divatā un kad iepazīstināja ar tik foršiem cilvēkiem, nu īstenībā tikai čaļiem, bet tas jau nav slikti heh.
Pieteicos uz dzīvi kojās, jo dzīvokli nevar pavilkt, vismaz ne sakarīgu. Pārāk lielas vēlmes nav pēc kojām, a ko darīt. Gribas mācīties, gribas arī nolikt nenoliktos ekšus. Varēšu dzīvot pa divām skolām.
Ļoti gribas sportot, ko es arī daru, vismaz cenšos visos brīvajos brīžos. Tā cepī riteņbraukšana, iemīties kaut kur mežā, tad atbraukt mājās dubļainai un saskrāpētai, ja ne asiņainai, tikai vienai nav pārāk liels prieks, tāpēc biežāk izvēlos mīties vienkārši pa pilsētu..
Un gribas skriet, pēdējā laikā tas ļoti viegli sanāca, tikai tās sāpes kājās, kas ir neizturamas, tad nu uzmini vai šodien sāpēs un palikt mājās vai nesāpēs un var droši iet laukā. Riebjas, kad sataisos, tik 2km noskrieti un jau jāskrien mājās.

dīvaini ir tad, kad tu sēdi tualetē un suns grib pie tevis tikt iekšā un tad lēkā apkārt tev, kamēr sēdi
bet es eju taisīties, lai skrietu, man gan vēders no vakardienas vienā vietā baigi sāp, bet poh. lielāka problēma man liekas, tāda, ka es nepazīstu apkārtni

Mani zālē tā nodzenā, nekad iepriekš pa 2,3 stundām nebiju trenējusies.
Šodien iepazinos ar tādu čali, nu tiiik smukas kājas, reāli tik labi sadalījies kvadrs bija. Viņš man vēl pateica, ka man ar esot labi kvadri, bet tās bikses pie visa vainīgas, labprāt visu laiku viņās staigātu, nu dikti smuki :D Gribu, lai kāds mani pierunā atsākt skriet, domāju varētu iet tagad vakarā, bet tā vietā ēdu un tagad tā nāk miegs, bet gulēt nevar iet, jo puncis pilns un tēja vēl jāizdzer.
Sāk palikt bail, šodien es dabūju vārdiskas bučas, jopcik. Un es izturos tik vēsi!!

aj man gribētos, lai man būtu laiks trenēties braukt ar riteni. nu pieveicu jau tos 50km, gan jau varētu ar labāk, jo nu tiešām nemāku sevi izlikt pilnībā. nesaprotu, kā es pagājušogad ar savu pusšosejnieku tiku sveikā cauri pa tiem dubļiem un smiltīm.
jāsāk vairāk pievērsties aerobajiem treniņiem, tas gan fakts.

Kolega jautāja, kad es beidzot nokārtošu savu privāto dzīvi, uzzinot, ka es visu liku uzmetu randiņiem. Kad uzzināja, ka es piektdienas vakarā neaizgāju satikties ar puisi, jo man labāk gribējās brīvdienā patusēt pa zāli, bet nu tur arī forši puiši :P Ne velti man šodien tā sāp tricepsi, ka priecājos, ka mati vēl paciešami un nav jāmazgā, vēders ar kā traks, krūšturis pat ribas bik spiež un no diviem pievilkšanās piegājieniem vēl mugura, ahh patīk tas viss, par padusēm nemaz nerunāšu, jo man ierādīja jaunu krūšu vingrojumu. Pzģ karoč, jāskrien strādāt, bet esmu palikusi viena dzīvoklī uz divām dienām, wiiiiiiii

kursa biedrene grib, lai es eju ar viņu uz zāli kopā trenēties un jautā man viskaut ko par sporta uzturu :o jūtos pagodināta vai ziniet :)
neesmu gulējusi jau kādas 30h un laika iet gulēt ar nav, uzklājam krēmiņu uz sejas un dodamies tālāk, tik lokus gan tas īpaši nemazina, bet tie jau man pa dzīvi.

nu bāc, šitādi video, man tik ļoti patīk, es ēdu brokastis un pamanu, ka vnk blenžu ekrānā ar atvērtu muti, viss vēders griežas un visās kategorijās cilvēki nu tiik smuki izveidojuši sevi, izņemot tā viena sieviete iekš bb kategorijas, kur jau bija redzams, ka sejas vaibsti galīgi izmainījušies, nu tiešām, ko tādi cilvēki domā..
pirms zāles laikam jāaizlaiž uz sporta outletu, savādāk garajās biksēs ir tik karsti. bet šortos man kauns, jāmeklē kaut kādas pusgarās bikses.

patīk, ka ar mani zālē sveicinās lielākie zāles buļļi, vienmēr apmulstu :D
vispār sagribējās riņķīti degunā, bet ja dur, tad sākumā noteikti, ka ir tikai tas mazais sūds, ne!?

manī tik bieži ir tā apņemšanās, nu var teikt katru dienu, bet tad es ņemu un pierijos, nu wtf, varētu līdz jūnijam pasēdēt uz suškas, bet man somā jau ābols mētājas. Un vispār kā, lai darbā uzkož vistu!? Noteikti, ka izskatītos diezgan slimi, ka kamēr citi ieskrien kabūzī, lai iekostos šokolādē vai čipsos es uzkostu fileju. Man jau tā visu laiku piena spēks un rieksti mētājas uz galda, neesmu īpaši daudzveidīga. Stulbi, ka man ar tādi mērķi kādi parasti meitenēm nav un neviens mani ar lāgā nesaprot.. Vakar nopirku jaunu veļu un man sāk jau75b par lielu palikt, bet maitas kājas nekūst. Tā gribas, lai ir tikai muskuļi, lieli kvadri, smuki apaļi pleci, plata mugura, reljefainas rokas un prese, bet nē, man vakar vajadzēja sidru un salčuku ar šokolādes mērci. Jāpamēģina no rīta pirms darba iet uz zāli, varbūt nav tik traki un 7h miegs jau it kā tīri ok ir. Un uz šosejas baigi daudz dzīvnieciņu.

man pateica, ka man cietas kājas un pleci diezgan platāki par gurniem. gan jau daudzas čikas gruzītos, bet bāc nu kruta, it īpaši, ja to pasaka puiši, kas kaut ko jēdz no lietas.
mugura man ar smuka sāk palikt, vairs nav plakans dēlis. izskatās, ka pat spārni sāk augt :o
un lido forši var pa 2ls paēst, piebāz salātu šķīvi līdz augšai pilnu, vēl ir tuncis, sēkliņas un gatavs. gribēju mierīgi paēst, bet pie manis piesēdās tantux un atklāja, ka viņas vistas kotlete ir kā tītara ieskaitīta, tad nu gāja skaidroties un pēc tam man atstāstīt. te tev nu bija mierīgs launags.
Aaa un pats galvenais - visu saņemto naudu par aprīli notriecu jaunās kurpēs.

Sāku beidzot izjust, ko nozīmē mācīties un, nē, es nemaz pēc tā nealku. It kā daudz brīvā laika man ir, bet tomēr izrādās, ka nav gan. Anatomijā materiālus saliks estudijās gan jau tik ceturtdien, vispār nesaprotu, kas tā par stulbu tendenci pasniedzējiem iedot info tik pēdējā brīdī, jo iespējams, ka visi studenti nav tādi, kas atliek visu uz pēdējo brīdi, man patīk uz pēdējo brīdi atstāt to grūtāko, lai vieglāko varētu ātrāk izpildīt un tas vairs neaizņem manu prātu. Iečekoju fizioloģijas eksāmena jautājumus nu super, ko lai vēl saka.. Jātiek vēl tik galā ar kolokviju un vēl šādiem tādiem ekšiem.. Rītdien un Rīgu, parīt arī vajag un kā tad bez piektdienas Rīgā. Sāk mākt izmisums, jo šādos priekšmetos jau ūdeni nevar liet, jāmācās tik un daudz!!
Jūtu, ka atkal būs jāizslēdz ballēšanās režīms uz kādu laiku, nu tā, līdz jūnija vidum. Nebūtu vēl slikti, ja ceturtdien man viss labi ietu, tad vispār par dzīvi var aizmirst, šodien ar uz zāli neaizgāju, tik noskrēju supermazo apli ar dažiem intervāliem un mājās papildīju jumping jacks, squat, paplankoju un šādus tādus niekus. Kā arī burpees, kas man tagad jau sāk likties tīrais nieks kopš taisīju tos 20x tikai Ievas dēļ :D

fūgā īstenībā forši skriet, laiks paiet nemanot, galvā ar domas tādas nekādas, nu bezsakarīgas, tikai nu jā, nav pārāk veselīgi tā darīt

Šodien ģērbtuvē, kamēr biju vienā apakšveļā, ar mani sāka sarunāties viena sieviete uz gadiem 50 60, stāstot, ka jaunībā arī bijusi slaida utt, kā jau mēdz stāstīt par savu jaunību :) Un es tāda tur stāvu viņai pretī, jutos diezgan neērti vispār, kaut gan vešiņa bija smuka, jauns komplekts kā nekā, un viņa sāk taisnoties, ka tagad esot omulīga, jo viņai klimakss esot, sajutos vēl neērtāk, jo reāli nezināju, ko lai atbild. Pateicu, ka forši, ka viņa nāk un sporto, galvenais visu darīt sevis labā un tā. Viņa arī feini pajautāja, kāpēc nāku uz zāli, ceļot rokas gaisā, imitējot hanteļu cilāšanu, par ko man sanāca smiekli.
Man jau vispār patīk, ka man jautā kā ko izmantot un domā, ka es trenere esmu hehe