Esmu šonedēļ bijusi uz trim no deviņām lekcijām, ar to nemaz nelepojos, drīzāk otrādāk. Jāsaņem sevi beidzot rokās, bet visi darbi it kā ir, tad jau nav nemaz tik traki.
Atbraucu šodien uz mājām, noskrēju 6km, tad vēl puskilometru pa baso un ieejot mājā pēc mazās pavingrošanas uzreiz ķēros pie istabas kārtošanas. Divās stundās esmu to paveikusi, atradu medu, cigarešu filtrus un omes kladi, kurā viss par un ap mīlestību, skaisti. Mamma palasīja arī mazliet, redzēju, ka acis paliek slapjas.
Tagad priecīga sēžu, vēl derētu ieiet dušā un būtu pavisam labi. Gandrīz divas nedēļas brīvas. Burvīgi.
Sestdien jālaiž uz stroikām, sen nav būts, kaut kā baigi gribas.

Izrādās, ka vienā skapī un rakstāmgaldā var satilpināt divas lielās somas un kādus piecus maisus. Tagad mums istabā ir gulta, matracis, paklājs un daudz maisu ar mantām. Esmu ļoti priecīga un šķiet, ka man ir viens no vislabākajiem istabas biedriem, ko vien varu vēlēties un ar ko varētu sadzīvot ļoti labi/veiksmīgi. Un beidzot abas esam no tās pekles laukā.
Nākamo nedēļu gan gaidu ar bažām, jo viens starpeksāmens un kolokvijs un manī jau atkal bailes, ka nenolikšu, bāc, nevar tak feilot divus gadus pēc kārtas. Jāsataupa nākamai nedēļas nogalei 4€, lai var iet uz židrūnu un bērnības miliciju. Vismaz kāds labums no nākamnedēļas.

man atkal acīs asaras. bet labāk jau laikam raudāt laimes dēļ, tikai es īsti nesaprotu, kur tā laime. varbūt pavasaris

Ejot uz kino, skatījos superskaistajās zvaigžņotajās debesīs, austiņās skanēja Bērnības Milicija un mani pāršalca kaut kāds jokains miers, acīs sariesās asaras no tā, ka es jutos tik sasodīti labi, iedomājos par apkārtējiem cilvēkiem kuriem viss kārtībā, vismaz uz to mirkli, un vēlējos, lai šī sajūta mani nekad, nekad nepamet.

šodien dzīve nemaz ar nav vairs tik slikta. liekas, ka visa vainas bija tajos sasodītajos noberzumos, bet nopirku brīnumplāksterus un vairs pat nekliboju :))

Forši iesākt nedēļu ar masāžu un vēl frizieri. Mati tagad liekas baigi īsi, teicu, lai griež, cik vajag un, jā, vajadzēja daudz.
Gulēju uz masāžas galda, kurš bija apsildāms un nekur negribējās doties. Sāku apdomāt iespēju pameklēt kādus masieru kursus, vai kaut ko tml.
Vakarā vēl jāaiziet uz kino, sen jau gribēju, bet laukā tiiik auksts, ka nespēju saņemties aiziet, bet tagad vairs nav izvēles, jo pēdējā diena ar sakarīgu raidlaiku.

nekādu pienākumu līdz 3. februārim. istabu arī sakārtoju (jo man tas vienmēr vēl vairāk uzlabo garstāvokli, ka kārtīga apkārtējā vide). jūtos tagad kaut kā neizskaidrojami. tāda kā brīvības sajūta, it kā.
nu, īsāk sakot, jūtos ļoti labi (es nezinu, kā tas sanāca, bet sākumā uzrakstīju nelabi)

A man šodien viss vienalga. Tikko atveda zābīšus, tūliņ ķeršos klāt sportošanai un tad krāsošu matus.
Bet tas viss izklausās pēc tā, ka es naktī murgošu par gaidāmo rītdienas eksāmenu.

šodien iegāju danijā un tur tik smuki zābaciņi, un vagabond man vienmēr tik labi der un arī šoreiz, bet man naudiš pietrūka un vajadzēja vēl tikt mājās, nolēmu mājās arī papriecēt acis mājaslapā a tur visu laiku met kaut kādu reklāmu un es tik klikšķinu aizvērt, tomēr beigās pieriebjas un nolemju izlasīt, un kas tur rakstīts?, ka reģistrējies un pirmajam pirkumam 20% atlaide un uzminiet nu pie kura ceļo jauni zābīši un kurš priecīgs :))
beidzot arī iegādājos plānotāju, man bija baigā dilemma vai pirkt zaļu kā soma, vai sarkanu kā maks un telefona maks. beigās nolēmu, lai iet sarkanais, jo somas man tak vairākas un zaļa tikai viena.
un tad stundu gaidīju pasniedzēju, lai 4min pavadītu viņas kabinētā no kurām 3min viņa runāja pa telefonu un meklēja dokumentu, ko man parakstīt.

forši kaut mazliet izmainīt mēbeļu izvietojumu, īstenībā jūtos kaut kā pat mājīgāk. derētu atbrīvoties no otra dīvāna, jo lielākoties tas nav nepieciešams, jo šajā gultā var mierīgi sagulēt trīs cilvēki. un cik, tad bieži tā notiek (ja neskaita tās retās reizes, kad, piemēram, sadzēries draugs sit kanti un saka, ka mājās nedošoties, pat ja viņam atbrauks pakaļ, labāk paliks pie manis. es vēl saku, lai liek mieru man un filtrē, ko dara).
iegāju dušā, sen vakarā nebiju mazgājusi matus, tāda sajūta, ka tagad kaut kur jādodas, bet nu savādāk nevarēju, jo klāšu tīru gultas veļu, bet labpprāt ar būtu kaut kur devusies, gribās cilvēkos, it kā pat sarunāju, ka pie manis atnāks, bet tad skatos, ka šis cilvēks pie sevis kādu uzaicinājis pēc tam, kad mēs jau sarunājām, ka pados man ziņu, kad ieradīsies valmierā, un man neko nepasaka! nesmuki..

šorīt knapi izvilkos no gultas. ilgi domāju par to vai iet kaut kur vai nē, beigās aizgāju uz universitāti, acis knapi turējās vaļā. jutos dikti sūdīgi, domāju par to, kā gribas uz mājām un varbūt ar doties prom un pat doties uz mājām. informātikā neko ar neizdarīju, par ko pasniedzējs bija izbrīnīts, jo parasti ar kursa biedru visu nododam laikā (tā, ka pat vienā minūtē), jo vai nu viņš ir izpildījis darbu, vai es un tad nu viens otram nosūtam, tik mazliet pamainot sīkumus. beigās abi nosmējāmies un viņš man pateica, ka nenotiek angļu valoda, par ko es biju aizmirsusi, tad jau man acis sāka spožāk mirdzēt, jo tas nozīmē ātrāk prom no uni. bet pēc informātika ir lekcija, ko es neapmeklēju, bet pēc tās ir.., nu ir lekcija, īsāk sakot. bet tad es ļāvos pierunāties neiet uz to, tad pierunāju vēl vienu cilvēku neiet, pati nesaprotu, kāpēc tā jādara, jo ir taču jāmācās, bet nu tagad sēžu kojās un gaidu plkst. 14, kad mani savāks un braukšu uz mājām.
mājās mani gaida sautēti dārzeņi un lasis. haha ēdiens atkal jau!

Šī vakara lielākais prieks bija aiziet līdz valmiermuižas alus darītavai, nekad tur nebiju speciālu gājusi, lai pasēdētu, baigi forši tur ir. Pagaršoju ar jauno ziemas alu, baigi labs, pirmo reizi tumšais alus man tik labi garšoja.
Iedomājos par to, ka tagad visi stroikās. Atkal es uzmetu, bāc, sāku jau justies slikti, jo jūtu, ka uz mani apvainojas. Vakar arī četri dažādi piedāvājumi, bet es izvēlos divatā skatīties seriālus.

vakar aizgāju viena pati uz kinīti un tad saņēmu no vairākiem cilvēkiem pārmetumus, kāpēc neuzaicināju, bet parasti, kad uzaicinu, tad man vienmēr uzmet un vispār uz kino foršāk iet ir vienam, jo tad neviens netraucē. kaut gan jāsaka, ka drusku neērti, kad man blakus sēdēja trīs omenes un uz ekrāna divas čikas ņemas ik pa laikam. bet vispār ļoti laba filma, tik man to seksa ainu bija par daudz.
sanāca vēl naktī, ta, ka tiešām naktī izstaigāt visu pilsētu un mežu, diezgan pabaisa sajūta, jo celiņu neredz un es jau vienu brīdi iebridu krūmos. bet nu dažu minūšu gājiens izvērtās divās stundās.

patīk iegūt jaunu mīļāko kleitu, kas iet kopā ar mīļākajiem zābakiem (tik žēl, ka zābakiem jau nācies pabūt pie kurpnieka)
vēl nokrāsoju matus, jauna skropstu tuša un jauna matu sprādze
tagad gaidu, kad man atbrauks pakaļ. un tad gan jau visu vakaru nosēdēsim mājās, rēcot par neko, bet es toties jūtos smuka, tātad labs garstāvoklis
aaa un vēl jaunās escada smaržas (jau trešās manā kolekcijā, laikam esmu bik aizrāvusies)
viss tāds foršs šovakar
vēl arī ar riteni uz laukiem aizlaidu, kur garšīgi āboli
šodien vēl neko nedarīšu un tad nākamās divas dienas mācīšos. vakarnakt pildīju matemātiku, jo nenāca miegs, aizmigu tik pēc trijiem. vispār es biju domājusi, ka mateni vairs galīgi nejēgšu, ņemot vērā, ka ilgāk kā gadu nebiju rēķinājusi neko nopietnāk, kā to cik man izmaksās četras alus pudeles

man sen nebija bijusi tik gruzīga dzimšanas diena. viena pati sēdēju kojās un ēdu salātus. vismaz prieks par sarunu ar drjaudziņu.
vakar divatā ar mončiju iedzērām šampi, atzīmējot viņas dzimpõ. arī manu pie reizes.
vispār man prieks, ka ir tādi cilvēki, kuriem vienmēr var piezvanīt un pie kura vienmēr var aiziet.

Forši, kad trīs čikas guļ vienā gultā un skatās mirrors. Es gan, protams, atkal atlūzu, bet ik pa brīdim tik dzirdēju aaaa tak uzslēdz kādu komēdiju. Aizgājām uz kebabnīcu nopirkām sušī, kas bija negaršīgi, bet izskatījās, ka pārdevēja ar varēja tā speciāli mums gatavot, jo visu laiku smējāmies un skaļi visus nolikām. Baigi aizgāja mums ciet. Aij reāli šķiet, ka tur visus nobesījām.
Vakarā jāstopē uz Cēsīm, gribas tak to Židrūnu, ceru uz jauniem gabaliem ar :)

ir lietas, kas nemainās, piemēram, lielā mīlestība pret metālu un puišiem ar gariem matiem
kārtējā piektdiena, ko pavadu mājās. bet laikam būs kārtējais filmu vakars ar daudz gaļu un asinīm. tās jau tās smieklīgākās

Es reāli nesaprotu, kā es vienmēr iekuļos tādās kompānijās. Šodien ar tāds normāls pirmdienas vakars bišķin pašaudījos, kaut gan sākumā atteicos, jo gruzījos, ka atkal, nu kā jau vienmēr īstenībā, zaudēju novusā, vēl sabliezos. Nē, nu kā, lai es gribètu, bet te ir traki un šķiet, ka Rīgā nemaz nebūs mierīgāk.
un nākamnedēļ lielais stopējiens bez mērķa un laika ierobežojuma. Nu ok četras dienas max.

kad tu izej laukā, lai izbraukātos ar riteni, lai atgūtos no festivāla, jo esi tomēr diezgan liels vienpatis un attopies kapos vienpadsmitos naktī, tad saproti, ka laikam tas pulkstenis nav gluži pilns.
bet runājot par labu dabu, tad bija nereāli kruta. pirmo reizi tik mierīgs fests, aaa nu pīlādzis arī tāds pats bija, bet nu nevar ar foni vai zvēru salīdzināt, ar tepat ir labi vispār ne.

šodien saņēmu izcilu komplimentu, ka es izskatoties kā puse no vampīra un otra puse kā normāls cilvēks un to man pateica kāds, kas sekoja man, jo nav spējis neuzrunāt mani. uzreiz garīgais uzlabojās, jo tādi komentāri par sevi man patīk