Ejot uz kino, skatījos superskaistajās zvaigžņotajās debesīs, austiņās skanēja Bērnības Milicija un mani pāršalca kaut kāds jokains miers, acīs sariesās asaras no tā, ka es jutos tik sasodīti labi, iedomājos par apkārtējiem cilvēkiem kuriem viss kārtībā, vismaz uz to mirkli, un vēlējos, lai šī sajūta mani nekad, nekad nepamet.