No noklausītajām sarunām

Divas ļoti jaunas meitenes vilcienā (cik var spriest, studē medicīnu vai varbūt sporta akadēmijā)
- Zini, kas ir dirsā? Fizioloģija!
- Tā, ka DIRSĀ DIRSĀ??

Tālāk nevarēju sadzirdēt, vien to, ka “fizioloģijas” ir divas un uzreiz pēc tam nāk “traumas”.

oktobris bija skaists un foršs. tik daudz saules, zilu debesu un siltuma un krāsu. tikai 8. oktobrī noslēdzu šortu sezonu un kaut kādā padsmitajā plikkāju sezonu.
2 nedēļas bija atvaļinājums, varēju veltīt laiku dārzam. nobindžojām The Detectorists. pārrokot kompostu atradu ļoti sen pazudušu auskaru un tad man galvā ļoti ilgi skanēja tā serika theme song. es nezinu, kā tas auskars tur tika, viņš pazuda sen, bet es kompostu pārraku pavasarī. nākamajā dienā, turpinot rakt, izraku arī tējkarotīti.

oktobra vidū, otro gadu, braucām tusēt ar zirgiem un zirgdraugiem uz jūru. šoreiz Svētciemā. 12 zirgi un viņu cilvēki, palikām viesu namā Kosīši. man patika arī pērn, bet šogad bija foršāk. Radim pagājšgad bija bail kāpt jūrā, šogad vispār nebija, varējām arī lēkšot pa ūdeni. es saprotu, ka tas kopumā var likties tā banāli, bet jāt gar jūru ir tiešām forši - jo viss ir labi un tālu pārredzams, ir labs pamats un var normāli test. mēs ar Radi kādu gabalu arī tesām visiem pa priekšu un tajā ātruma, būšanas priekšgalā un pārējo zirgu soļu dunā aiz muguras bija milzīgs, tīrs un pirmatnējs prieks. sestdienas vakarā bija arī drusku ziemeļblāzma redzama aiz mākoņiem. ļoti skaists brauciens.

izgāju Kokšu ezeru taku, Cīrulīšu taku, drusku apSmilčas mežus.

darbiņā - Manhetenas īsfilmas - jau pērn likās so so, šogad galīgi čābīgas. tad, dabūju nelielu grantu pasākuma rīkošanai Good food, good farming akcijas ietvaros un bija jauks vakars ar foršajām Laux meitenēm, Reko tirdziņa kūrētāju no Mežvijām un mūsu virtuves vadītāju. nebija daudz cilvēku, bet ļoti silti. dabūju visādus dārzeņus un melleņu zapti un uzzināju kāpēc man puravi sāka iet ziedos. bija sapulce par etnofesta nākotni, dīvaini, bet mans viedoklis kaut kā diezgan sakrita ar CA direktores viedokli un man beidzot radās sajūta, ka kaut kas var mainīties šī pasākuma konceptā un pat uznāca īsta iedvesma koncepta izstrādei. šo ceturtdien gan pēcatvaļinājuma pacēlums un iedvesmas noplaka - bija kārtējās kolēģes atvadu ballīte, kurā uzzināju par vēl vienu ļoti major atlūgumu.

biju uz Cēsu pils dārznieces lekciju Mēru muižā, dabūju visādas sēklas no viņas kolekcijas un uzzināju, ka dēļus augstajām dobēm vajag apstrādāt ar darvas eļļu.

biju uz ļoti skaistu koncertu Zvārtavas pilī - Shri Subrata De – balss, sītara, tampura; Biruta Ozoliņa – balss, kokle; Indriķis Veitners – klarnete, saksofons; Vigo Račevskis – perkusijas.

biju Gaujienā sakopt vecvecvecāku kapus un drusku izrāties imagināro puvušo kartupeļu lietā. manliekas viņi sadzirdēja.

šodien biju uz melno sēņu mežu pēc melnajām sēnēm, bet melno sēņu nebija. pielasīju grozu ar kaudzi ar zeltkāta gailenēm, bet tur vēl ļoti daudz palika.

kaķis sver 9+ kg. viņam vajag notievēt. man arī. ļoti.

nujā, šis bija labs mēnesis. paldies. ļoti, ļoti paldies. man tiešām kaut ko tādu ļoti, ļoti vajadzēja.

Vai, kāda šaura spektra eksplorācija (spied šeit, lai lasītu DELFI viņa rakstu par Francijas protestiem) sanākusi raksta autoram Valtam Neretam (Sorainen partneris, zvērināts advokāts)! Ne pušplēsta vārda par aģentiem-provokatoriem, kuri tiek injektēti masās no izpildvaras puses ar mērķi leģitimizēt vardarbīgu apspiešanu. Katrā milzu protestā ir dokumentēti šādi aģenti, kuri parasti ir zemākās klases varas pārstāvji civilo drēbēs - principā tie paši ierindas pilsoņi, kuri sava amata dēļ ir neglābjami sasmērējušies ar status quo uzturēšanu. Pamattiesības ir fikcija hiperkapitālisma verdzības struktūrās. 

šajā dienā pirms 20 gadiem:

esmu tavs klimats
mainīgs un pierasts
tu mana stacija
deviņas bākas
mērglāze, reostats
lietus, kas sākas
piepilda septiņsimt
piecdesmit trīs
petri trauciņus
grimstošas kultūras
dīgstus un augļus
noskalo zīmes
ar krītu, kas rakstītas
slimības vēstures
tāfeles miesā
esmu tavs klimats
un zinu, ka taisnību
meteorologi
neteiks pat tiesā

Jebkura zinātne ir farss, ja tā operē hiperkapitālisma freimworkā (pasūtītājs nosaka, kura dziesma skanēs).

viss ir labāks melns

Man pat dažreiz šķiet, ka, ja man nebūtu sviesta cibas, es jau sen būtu izdarījis pašnāvību.

Atskatos uz visiem mirušajiem cibiņiem - figurāli un burtiski. Nodevēji.

Pārstāt dzīvot ir augstākās pakāpes nodevība pret mūžīgo eksploziju, dzirksti, kas šķiļās pati no sevis, šūnu, kas dalās nebeidzami un atražo un konsumē pati sevi.

Un pārstāt nepārtrauktās eksternalizācijas ceļu - augstākās pakāpes nodevība pret dzīvību.

Nervu sistēma. Ir domāta. Lai turpinātu. Dzīvību.
Nevajag. Berzēt. Nervu. Sistēmu.
Attēls. Ir. Nomainījies.
Tu. Jau. Esi. Citur.

Šo gadu uzsāku ar solījumu sev, ka beidzot sākšu savu solo mūziķa karjeru. Šogad esmu nospēlējis 3 koncertus: Tabula Rasa @ SUNSSTUDIO un tad kultūras bāros “Jumts” un “Aleponija”. Un nākošceturtdien spēlēšu tēva sievas mākslinieces Evijas Freidenfeldes izstādē Jūrmalā.

Šonakt es gulēšu gultā, kas veidota no The Cure - If Only Tonight We Could Sleep solo.

katru reizi, kad redzu Riga IFF īsfilmu uzvarētāju, mazliet izbesos, ka es uzvarēju pēdējā gadā, kad nebija naudas balvas, un bija sācies Covid, un tāpēc manu simbolisko balvu - piespraudi man pasniedza Circle K šoferītis, kam gadījās braukt garām, svaigā gaisā, lai nebūtu jāelpo vienam otram virsū.

šon dabūju mahorkas sēklas no Cēsu pils viduslaiku dārza kolekcijas. jāatceras martā iesēt. vēlāk pavisam nejauši uzskrēju virsū latviešu tautas ticējumam:
30375. Tabaku neesot kauns prasīt no kā uzsmēķēt tāpēc, ka pirmais tabakas stāds esot izaudzis kādas maukas trūdos no viņas kaunuma vietas.
/K. Jansons, Plāņi./

Vakar Aleponijā notika mans organizētais neordinārais impro elektroģitāras vakars. Uzstājās Jurijs Santalovs, Aleksandrs Aleksandrovs un es - rūdīti Rīgas pagrīdes slepkavas ar pusmūža pieredzi. Centīšos ietērpt vārdos šo pieredzi, apzinoties, ka vārdi drīzāk atņems tai pilnību, nekā saprotami izklās to lasītājam no malas.

Skaņojoties mēs visi trīs sākām runāt par to, cik lielu trauksmi izjutām visu nedēļu un ka nemaz nevēlējāmies šeit būt. Man liekas, ka šī brālīgā nastas apzināšanās katram no mums palīdzēja nedaudz atvērties.

Pirmo reizi tik tiešā formā piedzīvoju, kā cilvēks uz skatuves kļūst par GODHEAD INCARNATE. Absolūta koherence, tehnikas un iztēles maksimums. Aleksandrovs transcendēja savu cilvēka formu un sāka translēt mūzikas vēsturi, taču ačgārni - no dekonstrukcijas uz konstruktīvo mūziku, līdz pat gaumīgiem popūrija elementiem. Viņš nospēlēja potentāko solo impro koncertu el. ģitāras vēsturē. Es nespēju izteikt vārdos šo izjūtu, šo smalkjūtību, šo dziļumu, šo efektu ekselenci, šo aktiermākslas niansi. Šo pilnību. Vairākas reizes attapos, ka esmu saķēris galvu, lai tā neaizripo.

Jutos tik humbled by the presence of divine light. Nenormālākā iedvesma.

es vairs neatšķiru parastu dienu no saindēšanās

Pirms 20 gadiem šajā dienā:

10:08
visu nakti slēpu līķi

10:20
ASV amatpersona: Latvija parādījusi sevi kā labu

10:29
man vienmēr licies stilīgi, ka ir ļaudis, kas lasa grāmatas par šahu, kurās tikpat kā nav teksta

10:55
vispār jau es esmu saprotošs un iecietīgs cilvēks, bet vienu gan nesaprotu - kāpēc RIMI brīžiem izsniedz smukos baltos maisiņus, bet brīžiem - TIZLOS DZELTENOS?

23:55
Plēpis man patika. Un Inga Misāne arī. Par Šekspīru neizteikšos, galu galā - mēs ar viņu tagad kolēģi.

Interesanta teorija par autismu. Pamatdoma: mūsdienu vide rada “evolucionāru neatbilstību”, tāpēc šīs spējas tiek uztvertas kā vājības, jo dzīvojam slimā vidē (anonimitāte, galēja komūnas neesamība nav paredzēta cilvēka smadzenēm).