* 1. janvārī biju slēpot Ozolkalnā ar bf un viņa dēlu. rīt arī braukšu uz Ozolkalnu. ir tik forša ziemiņa, ka varētu katru otro dienu braukt. bet nav naudiņas.
* neplānoti un diezgan netīšām nokļuvu pie psihiatra (ziņkāres pēc aizpildīju jauno "palīdzības anketu" un atnāca piedāvājums jau nākamajā dienā tikt. bet labāk nepildiet ziņkāres dēļ, jo šobrīd visi tā darot un esot nenormāls perebors). izrakstītos AD visdrīzāk nedzeršu, bet dabūju nosūtījumu uz dienas stacionāru. to gan man gribs pamēģināt. psihiatrs teica, ka Rainis esot bijis pedofils.
* Volvo bija uz regulāro apkopi un kopš gaisa filtra nomaiņas vairs neņaukst par dzinēja veikstspēju. toties atklājās, ka galīgi nomiris labais pakaļējais amītis.
* ļoti jauka Līgu eglīte pie Līgas Eglītes
* otrdien jābrauc uz bērēm Gaujienā
* Mūrmuižā par maz sniega, lai normāli jātu. jūt cauri kailsalā sasalušos kunkuļus un zirgam ķeras kājas. tā viņš labā garastāvoklī un priecīgs. mistiskā veidā - apmēram kā ar šķērēm, nogriezis siltajai segai abas siksnas.
* viss ļoti slikti un drūmi un depresīvi darbiņā. beidzot notiek Lielais Darījums un jaunie saimnieki uzreiz kā hiēnas visam virsū. teiksim tā - visai augstprātīgi. tas, kas līdz šim redzēts, nerada sajūtu par baigi gaišo nākotni tur.
* vakar darbiņā bija mega ballīte, jo 4 kolēģiem pēdējā darbdiena un vienam gandrīz pēdējā. biju ar auto un jau pirms tam mentāli sagurusi, tāpēc lielākoties malkoju Celmlauzi, vēroju un baigi ilgi nepaliku. nebūtu jāstūrē, manliekas būtu nenormāli piepisusies - kopumā prasījās. bija sirsnīgi un ļoti emocionāli. ar raudāšanu un histēriskiem smiekliem, daudz stiprā alko, titānika dziesmu un baigo kopības sajūtu. kolektīvs jau mums tur ir bija tiešām, tiešām amazing.

Kā vislabāk un ērtāk lejuplādēt visu savu cibu (ierakstus, ideāli, ja varētu arī komentārus)? Saprotu, ka ir iespēja lejuplādēt pa mēnešiem, bet tie ir vairāk kā 240 mēneši.

ziemošanai laukos nebūtu ne vainas, ja budkā, ar avīzi, sēdētu kāds neitrāls kurinātājs un nemitīgi uzturērētu uguni dzīvu. Tā,es teiktu, ka visu cauru dienu pārvietojos starp dzestriem šķūņiem, centrālo katlu un istabas jotulu, apddzisis ir vai nu viens vai otrs un man nemitīgi ir sodrēji pa seju, nerunājot par rokām.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.

vakar biju uz Velc savu arklu pār mirušo kauliem
kaut kur Threados lasīju, ka neesot ok pēc grāmatas, bet tā kā grāmata man nav bijusi, tad man ļoti patika
visvairāk man patika Hamatova, kas mani pārsteidza nesagatavotu, jo gāju ar dom,ka man viņa nepatiks
tiešām forša un niansēta aktierspēle, katrs žests un mīmika, akcents man nepavisam netraucēja, kaut šķita, ka uz beigām palika izteiktāks
un man ļoti patika, ka pārmaiņas pēc Dailē gandrīz nemaz nekliedza
un efekti efektīgi

yei, es Dark Soulā uzvarēju Taurus Demon, bet Reitere dabūja balvu kritikā.
ir taisnība virs zemes

https://youtu.be/3yNmp2TqdgA?si=4qXGe-QjfjFILvRG silts un glāsmains ģitārdžezs ar pavadījumu

the night manager 2. 

mans AI asistents kaut ko pārprata no latviski teiktā, un sadzirdēja "go and fuck yourself for six hours", un atbildēja "I won't respond to that"

beidzot saņemos, lai gan posts jau te mētājās, gandrīz pabeigts, kopš ZSV.
2025. bija baigi sarežģīts. es jutos gan ļoti laimīga, gan ļoti nelaimīga, bet nu gada otrā puse bija diezgan crazy. pavasaris bija samērā foršs, bet, tāpat kā vasara - auksts un slapjš (attiecīgi arī no dārza šogad bija maz prieka. tikai ļoti daudz nezāļu). šajā gadā nebija nevienu foršu svētku (iespējams, tāpēc es tik tikko netīšām sāku organizēt savu dzd, kas būs pēc pusgada), visu laiku nebija naudas (joprojām nav, bet tā jau ir manas dzīves klasika) un gandrīz visu laiku bija tādas vai citādas loģistikas problēmas. peļu invāzija. maz zirga, maz treniņu, bet vismaz bijām zirgkompānijā uz jūru. turpināju (un turpinu) auklēt Mudīti. maz peldēju (sāku vasaru ar "peldikatrudienu", bet izbesīja aukstums un slapjums un atmetu ar roku). samērā bieži apmeklēju Igauniju.
gada grāmatas - Kirila dzejas un Šeperda Radical Wholness. gada konči - Tesa Viskaļos un Nielslens Lielsliens Savvaļā. foršākais seriks - Reservation Dogs. foršākais notikums - roadtrips uz Tatriem.

2025. gada sākumā biju ierakstījusi, ka man nav nekādu mērķu un plānu - tikai izdzīvot. šķiet, ka šis pieticīgais koncepts nav baigi labs. izdzīvojusi es esmu, jā. bet lielos vilcienos nebija baigi forši. pagaidām gan neesmu izdomājusi neko labāku 2026. gadam.


( mazliet sīkāk )

es jau neko, to feisbuks

no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.

Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.

Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.

Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.

Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.

Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.

Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.

Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.

Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.

Migrēju no viena telefona uz otru. Gribēju uzlikt SCApp, lai var viegli un ātri iebakstīt tekstus, bet vairs neatrodu to.
/me total looser, need help! Varbūt kāds var ieteikt risinājumu?

Reklāmas devīze: Take your favourite pens with you anywhere!

Viņi pārdod tādu maciņu, kurā var iebāzt piecas pildspalvas.

Vai man ir piecas mīļākās pildspalvas? Divas, varbūt.
Kuras ir tavas piecas mīļākās pildspalvas?

Upd. Pēc tam, kad ierakstīju šo cibā, man feisbukā parādījās jauna reklāma ar devīzi: This isn’t just a pen case.