Esmu šonedēļ bijusi uz trim no deviņām lekcijām, ar to nemaz nelepojos, drīzāk otrādāk. Jāsaņem sevi beidzot rokās, bet visi darbi it kā ir, tad jau nav nemaz tik traki.
Atbraucu šodien uz mājām, noskrēju 6km, tad vēl puskilometru pa baso un ieejot mājā pēc mazās pavingrošanas uzreiz ķēros pie istabas kārtošanas. Divās stundās esmu to paveikusi, atradu medu, cigarešu filtrus un omes kladi, kurā viss par un ap mīlestību, skaisti. Mamma palasīja arī mazliet, redzēju, ka acis paliek slapjas.
Tagad priecīga sēžu, vēl derētu ieiet dušā un būtu pavisam labi. Gandrīz divas nedēļas brīvas. Burvīgi.
Sestdien jālaiž uz stroikām, sen nav būts, kaut kā baigi gribas.

Izrādās, ka vienā skapī un rakstāmgaldā var satilpināt divas lielās somas un kādus piecus maisus. Tagad mums istabā ir gulta, matracis, paklājs un daudz maisu ar mantām. Esmu ļoti priecīga un šķiet, ka man ir viens no vislabākajiem istabas biedriem, ko vien varu vēlēties un ar ko varētu sadzīvot ļoti labi/veiksmīgi. Un beidzot abas esam no tās pekles laukā.
Nākamo nedēļu gan gaidu ar bažām, jo viens starpeksāmens un kolokvijs un manī jau atkal bailes, ka nenolikšu, bāc, nevar tak feilot divus gadus pēc kārtas. Jāsataupa nākamai nedēļas nogalei 4€, lai var iet uz židrūnu un bērnības miliciju. Vismaz kāds labums no nākamnedēļas.

A man šodien viss vienalga. Tikko atveda zābīšus, tūliņ ķeršos klāt sportošanai un tad krāsošu matus.
Bet tas viss izklausās pēc tā, ka es naktī murgošu par gaidāmo rītdienas eksāmenu.

šodien iegāju danijā un tur tik smuki zābaciņi, un vagabond man vienmēr tik labi der un arī šoreiz, bet man naudiš pietrūka un vajadzēja vēl tikt mājās, nolēmu mājās arī papriecēt acis mājaslapā a tur visu laiku met kaut kādu reklāmu un es tik klikšķinu aizvērt, tomēr beigās pieriebjas un nolemju izlasīt, un kas tur rakstīts?, ka reģistrējies un pirmajam pirkumam 20% atlaide un uzminiet nu pie kura ceļo jauni zābīši un kurš priecīgs :))
beidzot arī iegādājos plānotāju, man bija baigā dilemma vai pirkt zaļu kā soma, vai sarkanu kā maks un telefona maks. beigās nolēmu, lai iet sarkanais, jo somas man tak vairākas un zaļa tikai viena.
un tad stundu gaidīju pasniedzēju, lai 4min pavadītu viņas kabinētā no kurām 3min viņa runāja pa telefonu un meklēja dokumentu, ko man parakstīt.

haha kad es izlasīju kursa domubiedros jautājumu vai kd un eksī var izmantot formulu lapas, sajutos atvieglota un sapratu, ka ar mani nemaz tik slikti nav

Nespēju saņemties mācīties to, kas nepatīk, jo nesaprotu, bet drīz jau tas būs galā un tad varēs sākt jaunu semestri ar kārtējo apņemšanos, ka tagad nu tik tiešām visu darīšu cītīgāk.

šorīt knapi izvilkos no gultas. ilgi domāju par to vai iet kaut kur vai nē, beigās aizgāju uz universitāti, acis knapi turējās vaļā. jutos dikti sūdīgi, domāju par to, kā gribas uz mājām un varbūt ar doties prom un pat doties uz mājām. informātikā neko ar neizdarīju, par ko pasniedzējs bija izbrīnīts, jo parasti ar kursa biedru visu nododam laikā (tā, ka pat vienā minūtē), jo vai nu viņš ir izpildījis darbu, vai es un tad nu viens otram nosūtam, tik mazliet pamainot sīkumus. beigās abi nosmējāmies un viņš man pateica, ka nenotiek angļu valoda, par ko es biju aizmirsusi, tad jau man acis sāka spožāk mirdzēt, jo tas nozīmē ātrāk prom no uni. bet pēc informātika ir lekcija, ko es neapmeklēju, bet pēc tās ir.., nu ir lekcija, īsāk sakot. bet tad es ļāvos pierunāties neiet uz to, tad pierunāju vēl vienu cilvēku neiet, pati nesaprotu, kāpēc tā jādara, jo ir taču jāmācās, bet nu tagad sēžu kojās un gaidu plkst. 14, kad mani savāks un braukšu uz mājām.
mājās mani gaida sautēti dārzeņi un lasis. haha ēdiens atkal jau!

šodien visu dienu žāvājos, ar katru lekciju arvien vairāk baidījos iemigt, labi, ka pēdējā bija statistika, kas man patīk (jo padodas).
vēl tikai divas dienas jādzer zāles, tad paliks tikai trīs no piecām. pozitīvi. ja neskaita faktu, ka vienas būs jālieto visu mūžu. bet nu es nemaz pārāk neuztraucos, jo nekas jau traks nav.
pašlaik domāju par to, ko es iesākšu vēlāk, ja es tagad aizmigšu, jo skatos two and a half men un man pat nav spēka, lai pasmietos, kaut gan ļoti gribēju mācīties. nu tad varbūt naktī.
šodien atkal pamatīgi izgāzos, nu nespēju es iegaumēt cilvēku sejas. sēžu autiņā un domāju, ka man pretī sēž nu ļoti redzēta seja. man arī izlikās, ka taisās mani sveicināt. kā tad, ieskrienu kojās, pēc tam pa taisno skrienu uz tualeti un nāk pretī tā meitene, dzīvo man blakusistabā un mēs arī esam sarunājušās.
ierodos šodien kojās un skatos, ka miskaste istabā līdz augšai pārbāzta un ne jau pirmo reizi, man jau apnicis visu laiku to iznest, galu galā es te tikai dažas dienas uzturos un man nav nevienam nopakaļas jāsavāc. vai tad tik grūti, ejot prom, iznest. kaut gan skatoties uz viņas gultu un rakstāmgaldu viss top skaidrs.. un es, protams, neko nespēju pateikt..

viss ko vēlos ir gulēt un sadzedzināt exceli

Baigi gribās iziet pastaigāties, bet nevar. Daudz jāmācās un, ja reiz esmu sākusi, tad jāturpina. Zin kā, kamēr ir apņēmība tikmēr jādara maksimāli daudz. Jau kopš paša rīta rēķinu, patīk tie piemēri, kurus risinu stundu, tad otru stundu pavadu meklējot kļūdu un beigu beigās sāku risināt nākamo piemēru, jo jau smadzenes deg un es vairs vispār neko nesaprotu, kas notiek tajā kladē.
Uz zāli ar neaizgāju, jo sāp visas maliņas, vispār ar pastaigāšanos man liedz tas, ka kājas kā sāpīgi smagi bluķi. Jāmēģina varbūt vēlāk lēnām izskriet kāds gabals, iespējams ar paliks labāk.
Vēl aizvien kaut kāda neoma. Vakar policija sabojāja garīgo, nezinu, kāpēc tik nelaipni jāizturās, tad vēl tas, ka izrādās visi draugi (ok moš nemaz nav draugi, bet nu tad tur baigi jādomā un ok ne visi draugi) sanākuši kopā, bet mani neuzaicina, bet es vienmēr visus saaicinu. Bet jāatdzīst, ka man ar neko šonedēļ negribās, bet nu tāpat škrobe. Nē, es labprāt izietu ar vienu cilvēku šodien laukā, bet nez vai sanāks, bet ja turpināšu tikpat cītīgi mācīties, tad varbūt ar sanāks, jo gribās tomēr kādu cita sabiedrību, kas nav kaķis vai suns. Jāpilda informātika, kas aizņems vismaz 2h, jo man microsoft office ir krievu valodā un nesanāk pārlikt uz citu valodu. Un tad vēl un vēl...

esmu patīkami pārsteigta par sevi, jo sāku saprast, ko nozīmē mācīties
tikai cerams, ka tā nav gada sākuma apņemšanās
bet nu jā, nekad iepriekš tik cītīgi nebiju iedziļinājusies mācībās un centusies izprast to, ko nesaprotu. es pat papildus rēķinu uzdevumus un meklēju kļūdas, ja kaut kas nesakrīt ar atbildēm. agrāk es vnk būtu metusi mieru

patīk iegūt jaunu mīļāko kleitu, kas iet kopā ar mīļākajiem zābakiem (tik žēl, ka zābakiem jau nācies pabūt pie kurpnieka)
vēl nokrāsoju matus, jauna skropstu tuša un jauna matu sprādze
tagad gaidu, kad man atbrauks pakaļ. un tad gan jau visu vakaru nosēdēsim mājās, rēcot par neko, bet es toties jūtos smuka, tātad labs garstāvoklis
aaa un vēl jaunās escada smaržas (jau trešās manā kolekcijā, laikam esmu bik aizrāvusies)
viss tāds foršs šovakar
vēl arī ar riteni uz laukiem aizlaidu, kur garšīgi āboli
šodien vēl neko nedarīšu un tad nākamās divas dienas mācīšos. vakarnakt pildīju matemātiku, jo nenāca miegs, aizmigu tik pēc trijiem. vispār es biju domājusi, ka mateni vairs galīgi nejēgšu, ņemot vērā, ka ilgāk kā gadu nebiju rēķinājusi neko nopietnāk, kā to cik man izmaksās četras alus pudeles

Riebjas iepazīties, tiešām nesaprotu, kā tas ir, ka tu ar lielāko prieku sāc sarunāties ar nepazīstamu cilvēku un uzdot tos standarta muļķīgos jautājumus.
Vispār jūtos kā matemātiķu pulciņā. Gaidu nākamo gadu, kad atkal varēšu turpināt savas mīļās mācības, protams, ja šogad atkal nenolažošu. Pareizāk sakot nenoslinkošu.

Sāku beidzot izjust, ko nozīmē mācīties un, nē, es nemaz pēc tā nealku. It kā daudz brīvā laika man ir, bet tomēr izrādās, ka nav gan. Anatomijā materiālus saliks estudijās gan jau tik ceturtdien, vispār nesaprotu, kas tā par stulbu tendenci pasniedzējiem iedot info tik pēdējā brīdī, jo iespējams, ka visi studenti nav tādi, kas atliek visu uz pēdējo brīdi, man patīk uz pēdējo brīdi atstāt to grūtāko, lai vieglāko varētu ātrāk izpildīt un tas vairs neaizņem manu prātu. Iečekoju fizioloģijas eksāmena jautājumus nu super, ko lai vēl saka.. Jātiek vēl tik galā ar kolokviju un vēl šādiem tādiem ekšiem.. Rītdien un Rīgu, parīt arī vajag un kā tad bez piektdienas Rīgā. Sāk mākt izmisums, jo šādos priekšmetos jau ūdeni nevar liet, jāmācās tik un daudz!!
Jūtu, ka atkal būs jāizslēdz ballēšanās režīms uz kādu laiku, nu tā, līdz jūnija vidum. Nebūtu vēl slikti, ja ceturtdien man viss labi ietu, tad vispār par dzīvi var aizmirst, šodien ar uz zāli neaizgāju, tik noskrēju supermazo apli ar dažiem intervāliem un mājās papildīju jumping jacks, squat, paplankoju un šādus tādus niekus. Kā arī burpees, kas man tagad jau sāk likties tīrais nieks kopš taisīju tos 20x tikai Ievas dēļ :D