Vakar bija mans pirmais krutā sporta kluba apmeklējums, kurš ir vairākos stāvos nevis tā kā tas uz kuru eju ikdienā, kurš ir dzīvojamā mājā pa četrām mazām istabiņām. Kaut gan es neteiktu, ka baigā atšķirība, galvenais mācēt izmantot to, kas pieejams. Man jau vispār vairāk cepī bīvie svari, bet nu vismaz vakar iemēģināju jaunus trenažierus, bik gan sarēcos, ka es taisīju legpresu ar 90kg, bet meitene aiz manis ar 20kg. Sēdošais ir kudik foršāks, bet nu ar guļošo es ar varu vienā mierā iztikt. Aijj pārāk fanoju par zāles lietām, iegāju vakar h&m un sevi nokaitināju, jo uzreiz meklēju sporta apģērbu plauktu, pēdējā laikā viss, ko sev esmu pirkusi tas ir sportam, beigās nopirku kleitu un sev netipiskus svārkus, bet man patika. Vienā veicī aplauzos ar karti, pirku sev t-kreklu, bet izrādās līdzekļu uz kartes par maz, bet makā man bija tikai kādi 2ls, bet pārdevēja kaut ko nogļukoja un sanāca tā, ka nauda jau ieskaitīta, īsti nezinu kādā veidā, jo neko no tādām lietām nejēdzu, bet nu krekls bija jāpērk šā vai tā un viņa man piemeta latu, man gan bija baigi neērti, bet tai pašā laikā prieciņš. Tā nu tiku pie sava hipsterīgākā krekla uz kura rakstīts star wars.

Vakar kāpu laukā no gultas un parasti sanāk, ka pirmā kāja ir kreisā, nezinu, kas notika manā galvā, bet nodomāju, ka jākāpj laukā tak ar labo, ja nu tomēr toč laba diena būs. Aizgāju uz zāli, kur nomocīju kājas tā, ka palika slikta dūša un šodien kāpnes liekas kā lielākais ienaidnieks. Pastāvēju solārijā, pasildījos, mājās paklausījos jestru muzočku un vēlāk aizgāju uz kini Django Unchained, baigi patika, iesaku noskatīties, labs humors, ļubestībiņa ar pa vidu un tā, man ar piedēvēja līdzību ar vācieti, bet nu tēls riktīgi kruts, patīk man tā ironija. Ejot mājās gruzījos, ka man neviens nezvana, tāpēc zvanīju vien pati un devos ar trim pintēm ciemā, uzsitām vēl 3d, atkal jau robotiņš bija, iestādes, protams, iesūkāja un skrēju mājās, jo man bija auksti.

Es toč zālē jūtos kā otrajās mājās, šodien, pēc divu mēnešu pātraukuma, zāles trenere, kāds apmeklētājs, administratore, visi jautāja kur biju palikusi. Patīkami, bet arī kaitinoši, ka, kamēr es svīstu, kāds man kaut ko saka.
Tā gribas smukus kvadrus, baigi safanojusies esmu.
Pēdējā laikā daudz smaidu, eju pa ielu smaidu, smaidu pārdevējai pie kases, sievietei, kurai nav priekšzobi un jautā man ceļu, sunim, kas man rej, nu visiem visiem. Dzīve ir skaista, ja tu pār to valdi pats (vai vismaz centies).