Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tas, protams, ir strīdīgi un visvisādā ziņā grūti pārbaudāmi, tomēr man ir neskaidras aizdomas, ka ir zināms pamats priecāties par to, ka tad, kad mēs augām, nebija "Ilustrētās Zinātnes", "Ilustrētās Vēstures" un to daudzo spīdīgi bilžaino kvazienciklopēdijiņu, bet gan grāmatu sērijas "Stāsti par vēsturi", "Apvārsnis" un "Stāsti par dabu". Varbūt tas ir tikai dabisks vecuma konservatīvisms, utt., bet man nopietni liekas, ka no pelēkām grāmatiņām uzņemtā informācija manu vienaudžu prātos ir iesēdusies stingrāk un auglīgāk, nekā tas notiktu, mācoties mūsdienās.
  • Man šķiet, ka tolaik kritiskāk izvērtēja, ko drukāt un ko nav vērts.
    • Nujā, cenzūrai tomēr allaž ir bijusi arī sava pozitīvā puse.:)
      Bet es domāju vairāk par informācijas pasniegšanas veidu - man nez kāpēc liekas, ka man ir stipri nākusi par labu nepieciešamība izlasīt fantāziju rosinošu romānu bez bildēm vai popularzinātnisku apcerējumu ar menbaltām kartēm ilustrācijā, lai kaut ko uzzinātu.
      • Huuu, tad vismaz vēl kāds uzskata, ka bērnišķīgie zīmējumi, smieklīgās bildītes un teorēmas rozā rāmīšos mācību grāmatās nekas ļoti apsveicams nav.
  • Nu, es kādreiz par fizikas učotāju 8., 9. un 10.klasēm strādāju. Kad pirmo reizi aizgāju uz skolas bibliotēku, lai apskatītos, kādas mācību grāmatas ir, tad pirmajā brīdī pilnā nopietnībā padomāju, ka tās domātas palīgskolām.
  • Tie krāsainie tulkotie žurnāli ir mēsls. "Terra", tā ir manta.
  • Es gan atceros, ka lielākajai daļai grāmatu no šīm sērijām pa vidu bija lapas ar krāsainām fotogrāfijām (plikpupainās nēģerietes no tām bildēm atceros pat labāk, nekā tekstu).
    • Jā, bet teksta un bilžu attiecība bija daudzkārt par labu tekstam. Piekrītu Krii, ka daudz labāk aizķeras prātā tas, kas izsijāts no veselas grāmatas, nevis pa porcijām sadalīts bilžainā žurnālītī. Tie ir viendienas lasīšanai - izej cauri un izmet, galvā nekas nepaliek.
Powered by Sviesta Ciba