Kurvjzieža kontemplācijas

krii

26.12.08 15:26

Tas, protams, ir strīdīgi un visvisādā ziņā grūti pārbaudāmi, tomēr man ir neskaidras aizdomas, ka ir zināms pamats priecāties par to, ka tad, kad mēs augām, nebija "Ilustrētās Zinātnes", "Ilustrētās Vēstures" un to daudzo spīdīgi bilžaino kvazienciklopēdijiņu, bet gan grāmatu sērijas "Stāsti par vēsturi", "Apvārsnis" un "Stāsti par dabu". Varbūt tas ir tikai dabisks vecuma konservatīvisms, utt., bet man nopietni liekas, ka no pelēkām grāmatiņām uzņemtā informācija manu vienaudžu prātos ir iesēdusies stingrāk un auglīgāk, nekā tas notiktu, mācoties mūsdienās.

• 7 raksta
• ir doma

• fedrs

  26.12.08 15:52

  Man šķiet, ka tolaik kritiskāk izvērtēja, ko drukāt un ko nav vērts.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    26.12.08 16:03

    

    Nujā, cenzūrai tomēr allaž ir bijusi arī sava pozitīvā puse.:)
    Bet es domāju vairāk par informācijas pasniegšanas veidu - man nez kāpēc liekas, ka man ir stipri nākusi par labu nepieciešamība izlasīt fantāziju rosinošu romānu bez bildēm vai popularzinātnisku apcerējumu ar menbaltām kartēm ilustrācijā, lai kaut ko uzzinātu.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • oblica

      26.12.08 16:08

      

      

      Huuu, tad vismaz vēl kāds uzskata, ka bērnišķīgie zīmējumi, smieklīgās bildītes un teorēmas rozā rāmīšos mācību grāmatās nekas ļoti apsveicams nav.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais