Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
"Ceplis" ir sasodīti laba filma. Skatos, skatos un mēģinu saprast, vai to būtu iespējams saprast arī bez konteksta pārzināšanas - tāpat kā Kusturicas Balkānu filmas var patikt arī tiem, kas nav bijuši dienvidslāvu zemēs?
  • To var noskaidrot tikai sposobom naučnogo tika.
  • Grūti pateikt, man tā šķiet, ka man Ceplis ir paticis no sākta galā, arī kad vēl skolā negāju (tur nu par nekāda konteksta zināšanu nevar runāt;)). Un Ceplim, man šķiet, konteksts nav tik svarīgs - līdzīgi varēja būt jebkurā valstī pirms 2. pasaules kara;) Tad jau drīzāk "kā var patiks, nezinot kontekstu" varētu attiecināt uz "Limuzīnu";)
    Un jā, neesmu bijusi Dienvidslāvu zemēs, bet Kusturicas filmas patīk, varbūt tāpēc, ka liek domāt par kādu citu dienvidu zemi;)
  • Es saprotu ka ir svētki un tā, bet nevajag tāpēc katru sūdu paziņot par maijpuķīšu aromu.
    • Arī tad, kad nav svētki, "Ceplis" man liekas laba filma. Nespēju atrast, kam piekasīties nedz režijā, nedz scenārijā, nedz aktierspēlē.
      Labprāt tagad uzklausītu izglītotāku kritiķu vērtējumu.
      • Latviešu provinciālais teātris.
        • Un kā konkrēti tas izpaužas? T.i. - provinciālisms šajā filmā?
          • Par provinciālismu filmā es neko neteicu, lai gan arī tā netrūkst. Skatamies JEBKURU divdesmitā gadsimta latviešu filmu un mēģinam atrast VIENU atšķirīgu manieri aktierspēlē.
            • Vai tradīcijas stabilitāte ir pietiekams pamats, lai nosauktu par sūdu VISU, kas ir tapis saskaņā ar šo tradīciju?:)

              Man šķiet ļoti vājas 80 -90% Latvijā tapušo spēlfilmu, bet tāpēc nav jānoliedz tas dažas, kuras ir izdevušās.
              • Sūds pareizināts ar 10 paliek par 10 sūdiem. Var jau būt ka tradīcija dirst kādās kultūrās tiek cienīta un apbrīnota.
                • Neizklausas pēc argumenta, drīzāk pēc Tevis paša piesauktā fizioloģiskā procesa.:)
                  • Scenārijs neiezīmē par kuru laiku tieši ir runa. Aktierspēle, kā jau minēju, ir provinciālais teātris (pozas, grimases, tērpi, jebkas tikai ne pārdzīvojums). Skaņa nav sinhrona ar bildi.
                    • Manuprāt, scenārijs diezgan precīzi iezīmē laikmetu.
                      Skaņas un bildes asinhronitāti nepamanīju, varbūt Tev par to taisnība.
                      • Ja jau tik precīzi, apskaidrojiet mani, runa ir par divdesmitajiem vai trīsdesmitajiem gadiem?
                        • Divdesmito beigas - trīsdesmito sākums.
                          Noteikti ne agrie divdesmitie, kad pēckara noplukums bija daudz jūtamāks, un arī ne trīsdesmito otrā puse, kad pretenzijas kļūst daudz rafinētākas.
            • Varbūt viņu nelaime ir tā, ka studējuši aktierspēli, nevis ostījuši līmi kopā ar kādu dikti advancētu producentu? ;)
              • Viņu nelaime ir tā, ka viņus mācīja spēlēt teātri vācu un krievu tradīcijās un neko citu diemžēl viņi neprata.
                • Nu, un vācu un krievu aktierspēle - tas automātiski nozīme "fui, pē, kaka", lai kā arī tā tiktu izmantota?:)
                  • Tas nozīmē ka visam ir sava vieta. Abas skolas ir radījušas lieliskus TEĀTRA aktierus.
                    • Vai ir kāds aktiermākslas paradigmu saraksts, kuru atļauts izmantot kino?
                      Vai visas mēmā kino laikos uzņemtās filmas, piemēŗam, mūsdienās būtu jāsauc par sūdu, jo aktierspēles maniere ir pavisam cita?
    • Tu galīgs pamuļķis? Vai kā?
  • Starp citu, interesanti, ka nesviens negrib ticēt, ka Nagaini spēlējis Cilinskis. Saka fui un ka nevar būt.
    • Mhm.:)
    • Cilinskis Nagaiņa lomā ir lielisks, bet tā reizēm gadās ar aktieriem, kuri tēlojuši tikai vīrišķīgus donžuānus un pieraduši vienu tēlu ražot - viņiem pēkšņi iedod nospēlēt kādu pajoliņu un viņi to izrada lieliski, skat. kaut vai Ivara Kalniņa dīvainīti-vīru "Fotogrāfijā ar sievieti un mežakuili"
  • es par sho filmu juusmoju jau labu laiku.

    un ljoti labi taa iespeeleejas arii shodienas situaacijaas par krediitinjiem.
Powered by Sviesta Ciba