"Ceplis" ir sasodīti laba filma. Skatos, skatos un mēģinu saprast, vai to būtu iespējams saprast arī bez konteksta pārzināšanas - tāpat kā Kusturicas Balkānu filmas var patikt arī tiem, kas nav bijuši dienvidslāvu zemēs?
Grūti pateikt, man tā šķiet, ka man Ceplis ir paticis no sākta galā, arī kad vēl skolā negāju (tur nu par nekāda konteksta zināšanu nevar runāt;)). Un Ceplim, man šķiet, konteksts nav tik svarīgs - līdzīgi varēja būt jebkurā valstī pirms 2. pasaules kara;) Tad jau drīzāk "kā var patiks, nezinot kontekstu" varētu attiecināt uz "Limuzīnu";) Un jā, neesmu bijusi Dienvidslāvu zemēs, bet Kusturicas filmas patīk, varbūt tāpēc, ka liek domāt par kādu citu dienvidu zemi;)
Arī tad, kad nav svētki, "Ceplis" man liekas laba filma. Nespēju atrast, kam piekasīties nedz režijā, nedz scenārijā, nedz aktierspēlē. Labprāt tagad uzklausītu izglītotāku kritiķu vērtējumu.
Par provinciālismu filmā es neko neteicu, lai gan arī tā netrūkst. Skatamies JEBKURU divdesmitā gadsimta latviešu filmu un mēģinam atrast VIENU atšķirīgu manieri aktierspēlē.
Scenārijs neiezīmē par kuru laiku tieši ir runa. Aktierspēle, kā jau minēju, ir provinciālais teātris (pozas, grimases, tērpi, jebkas tikai ne pārdzīvojums). Skaņa nav sinhrona ar bildi.
Divdesmito beigas - trīsdesmito sākums. Noteikti ne agrie divdesmitie, kad pēckara noplukums bija daudz jūtamāks, un arī ne trīsdesmito otrā puse, kad pretenzijas kļūst daudz rafinētākas.
Vai ir kāds aktiermākslas paradigmu saraksts, kuru atļauts izmantot kino? Vai visas mēmā kino laikos uzņemtās filmas, piemēŗam, mūsdienās būtu jāsauc par sūdu, jo aktierspēles maniere ir pavisam cita?
Cilinskis Nagaiņa lomā ir lielisks, bet tā reizēm gadās ar aktieriem, kuri tēlojuši tikai vīrišķīgus donžuānus un pieraduši vienu tēlu ražot - viņiem pēkšņi iedod nospēlēt kādu pajoliņu un viņi to izrada lieliski, skat. kaut vai Ivara Kalniņa dīvainīti-vīru "Fotogrāfijā ar sievieti un mežakuili"
Un jā, neesmu bijusi Dienvidslāvu zemēs, bet Kusturicas filmas patīk, varbūt tāpēc, ka liek domāt par kādu citu dienvidu zemi;)
http://www.delfi.lv/news/national/polit
Varbūt vajadzētu apstaigāt objektus šovakar?;)
Labprāt tagad uzklausītu izglītotāku kritiķu vērtējumu.
Man šķiet ļoti vājas 80 -90% Latvijā tapušo spēlfilmu, bet tāpēc nav jānoliedz tas dažas, kuras ir izdevušās.
Skaņas un bildes asinhronitāti nepamanīju, varbūt Tev par to taisnība.
Noteikti ne agrie divdesmitie, kad pēckara noplukums bija daudz jūtamāks, un arī ne trīsdesmito otrā puse, kad pretenzijas kļūst daudz rafinētākas.
Vai visas mēmā kino laikos uzņemtās filmas, piemēŗam, mūsdienās būtu jāsauc par sūdu, jo aktierspēles maniere ir pavisam cita?
un ljoti labi taa iespeeleejas arii shodienas situaacijaas par krediitinjiem.