Par utopisko
Kad es domāju par savu dzīvokli, un to, kas mani tajā dara nervozu, es saprotu, ka man vajadzētu kādus piecus tūkstošus latu un divus mēnešus brīva laika. Un tad es varētu izsviest visas grabažas, restaurēt restaurējamo, iepirkt vajadzīgo, lai beidzot katra lieta būtu sekmīgi ieligzdojusies, nevis disfuncionāli mētātos.
Un varbūt arī manā pašas dzīvē tieši tā pietrūkst.
Un varbūt arī manā pašas dzīvē tieši tā pietrūkst.
man pirmais. tāpēc aizņēmos 7us tūkstošus latu un atvaļinājumā braukšu ar laivu, nevis bakstīšos ar skapīšu montāžu un komunālās tehnikas uzstādīšanu
Bet cits manā vietā nekad neizdomās, kuru skapīti guļamistabā, kuru - dzīvojamajā, kā grāmatas sakārtot, kā - traukus.