Kurvjzieža kontemplācijas

Par utopisko

krii

4.2.08 12:48

Kad es domāju par savu dzīvokli, un to, kas mani tajā dara nervozu, es saprotu, ka man vajadzētu kādus piecus tūkstošus latu un divus mēnešus brīva laika. Un tad es varētu izsviest visas grabažas, restaurēt restaurējamo, iepirkt vajadzīgo, lai beidzot katra lieta būtu sekmīgi ieligzdojusies, nevis disfuncionāli mētātos.
Un varbūt arī manā pašas dzīvē tieši tā pietrūkst.

• 14 raksta
• ir doma

• krii

  4.2.08 17:14

  

  Ai, kaķu spalvas ir nieki!:) Tie jau tikai tādi sīki kušķīši, salīdzinājumā ar grāmatu, drēbju un trauku kalniem, kurus vienkārši nav, kur likt!

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • mena

    4.2.08 17:24

    

    ĀAA, nu tas gan. :) Es parasti sevi mierinu ar domu, ka dzīvesvietā ir noteikts skaits kubikmetru, un vairāk jau neiebāzīs, tikai tik, cik var iebāzt.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      4.2.08 17:27

      

      Nu, man ir drusku citādi - man ir līdzi mantojumā vēl milzīgs kalns lietu, to skaitā mēbeļu, kuras prasītos izsviest ārā, ko pašlaik vēl nedrīkst, drusku mazāks kalns lietu, kurām prasītos piestrādāšana un vēl manis pašas sadzīvota lietu čupiņa - grāmatas, drēbes, trauki, ko īsti nevar izvietot, kamēr nav realizēti iepriekšējie punkti.:)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

  • mena

    4.2.08 17:25

    

    Bet kaķu spalvas vairs nav nieki, kopš parādījās lielais pūkainais KLEKSIS.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais