Man bail, protams, ko tik zaimojošu teikt pārkairinātu ziemeļnieku sabiedrībā, bet es vēl nejūtos izbaudījusi īsti karstu vasaru. Tā, ka gaiss šķiet sastindzis, soļi stieg asfaltā un kleita līp pie ādas, tā, ka vakarā pārnāc mājās, nosvied kurpes, izdzer litru ūdens un pārlaimīgs palien zem dušas. Tā, ka naktis ir maigi pienainas, tavu asiņu siltumā, vari gulēt zem paladziņa un zināt, ka nemodīsies no vēsuma.
Bet, jā - ir jau gandrīz labi!
Bet, jā - ir jau gandrīz labi!
peec shaadiem ierakstiem Cibas Dievs noteikti ignorees lemingu klusos luuguma piikstienus...
-
:(
:)
es to skaidroju ar pēdējām trim vasarām pavadītām pagraba vēsumā, tagad man beidzot ir silti.
Es te ik pa stundai pa Vecrīgu pabizoju.