Pēdējā laikā esmu pārāk iedzīvojusies sev netīkamā lomā. Nez kādēļ taisnojos par to, ka esmu laimīga, un ļauju cilvēkiem - par kuru labajiem nodomiem man nav ne mzāko šaubu - mani, ja ne gluži žēlot, tad izteikt piezīmes, kuru saturs atbilst apmēram: "Nu jā, ja jau neko labāku nevari dabūt, tad labi vien ir, ka esi tik prātīga un samierinies."
Pēc kāda laiciņa būtne ar labilu psihi un neizslimotiem bērnības kompleksiem tik tiešām sāk domāt, ka, sasodīts, varbūt arī esmu tāda maza, nožēlojama muļķīte, kura sev iestāstījusi, ka minerālūdens ir šampanietis un laimīga savā neprātā spēlē princesi, saģērbusies mammai nočieptā kleitā.
Debestiņ, kā vārdā?!
Es esmu laimīga. Un būšu vēl kādu laiku. Par spīti tam, mana dārgā, ka Tu manā vietā nebūtu vis, par spīti tam, ka Tev, saulīt, ir pavisam citas prioritātes, par spīti Tev, kura identificējas ar to sievieti, kurai mana laime nodara pāri, jā, jā, arī par spīti Tev, kura manī kā greizajā spogulī redz savas dzīves skumjākā posma atspulgu. Piedodiet, ja varat! Es apēdīšu zemenes, no kurām jums ir alerģija, iekāpšu kurpēs, kuru dēļ jūs lauzāt kāju, un jutīšos labi. Gadu, divus vai sešdesmit - cik ilgi vien būs lemts.
Pēc kāda laiciņa būtne ar labilu psihi un neizslimotiem bērnības kompleksiem tik tiešām sāk domāt, ka, sasodīts, varbūt arī esmu tāda maza, nožēlojama muļķīte, kura sev iestāstījusi, ka minerālūdens ir šampanietis un laimīga savā neprātā spēlē princesi, saģērbusies mammai nočieptā kleitā.
Debestiņ, kā vārdā?!
Es esmu laimīga. Un būšu vēl kādu laiku. Par spīti tam, mana dārgā, ka Tu manā vietā nebūtu vis, par spīti tam, ka Tev, saulīt, ir pavisam citas prioritātes, par spīti Tev, kura identificējas ar to sievieti, kurai mana laime nodara pāri, jā, jā, arī par spīti Tev, kura manī kā greizajā spogulī redz savas dzīves skumjākā posma atspulgu. Piedodiet, ja varat! Es apēdīšu zemenes, no kurām jums ir alerģija, iekāpšu kurpēs, kuru dēļ jūs lauzāt kāju, un jutīšos labi. Gadu, divus vai sešdesmit - cik ilgi vien būs lemts.
Malacis!:)
vienreiz kad draudzene jau bija novedusi liidz izmisumam un es vinjai mēģināju pateikt tā lai viņa dzird ka - man ir labi! labi! es esmu laimīga!vinja ar taadu augstpraatiigu skatu askatiijaas un noteica - ja jau tu tik laimīga kapēc tu to tik agresīvi centies iestāstīt, tas izkalusaas peec tipiskas sevis mānīšanas un sadistiskas pašuģistijas!!
Loģika un eristika, par laimi, nav tava vājā puse, tāpēc attiecīgajā brīdī tu vari atspēkot visus argumentus. Tomēr sarunbiedrene neliekas mierā, kamēr nav uztaustījusi katru sīkāko tavu šaubu vai vainas apziņas dzirkstelīti.
Kad citu argumentu vairs nav, atskan - "nu, jā, tu, protams, vari sev iedvest, ka esi laimīga. Bet es tāpat zinu, ka tas ir tikai maskēts izmisums un bezcerība."
Un tad tu, cilvēks, gribot negribot kļūsti domīgs.:)
Tās laikam ir vienīgās manas dzīves epizodes, kad esmu izjutusi vīriešu komunikācijas priekšrocības - viņi tomēr daudz mazāk piš viens otram smadzenes.:)
satiekamies sovakar ? tikai nesaki, ka nevari !
Mums ar Kūmiņu it kā šovakar bija runāta tikšanās, lai gruzīnu valodu pamācītos...
un - man ta izskatas, ka attieicibaa pret Lombardiju leemums piejemts, taa ira ?
Otrs, es ceru, ka šāda reakcija Tev nav uz jebkurām pārdomām, kas kādam ir par kaut ko plus mīnus līdzīgu kā Tev. Ja Tu esi laimīga, Tev patiešām nav neviena iemesla, lai ieņemtu taisnošanās pozīciju.
satiekamies sovakar ? tikai nesaki, ka nevari !
Bet, raugi, ir cilvēki, kuri tomēr paļaujas vairāk uz otra skaidro saprātu, nu ka nevajag līst un virsū bāzties, vienreiz savas domas izteici, labi, bet pietiek. Ideāla iespēja tam, lai Skolotājs neatlaistos kā žokļus noklemmējis pitbulterjers.
Bet - dzīvo! & tā, lai izbaudītu katru mirkli!