Un diezgan sen jau man liekas, ka viens no slimīgākajiem latviešu sabiedrībā kultivētajiem mītiem, kas nežēlīgi kropļo cilvēku attiecības, ir vēstījums par vīriešu skaitlisko mazākumu. Variācija - normālu, resp., psihiski veselu un neubagojošu vīriešu mazākumu.
Nē, es saprotu, katrā no mums snauž vecmāmiņu un vecvecmāmiņu karalaiku šausmas. Bet to vārdā joprojām tūkstoši abu dzimumu cilvēku diendienā turpina dzīvot, briedēdami kompleksus, kas tikai sākotnēji šķiet smieklīgi.
Nē, es saprotu, katrā no mums snauž vecmāmiņu un vecvecmāmiņu karalaiku šausmas. Bet to vārdā joprojām tūkstoši abu dzimumu cilvēku diendienā turpina dzīvot, briedēdami kompleksus, kas tikai sākotnēji šķiet smieklīgi.
;)
reāls pārsvara pamats ir izglītībā - no lauku skolām meitenes aiziet studēt un paliek pilsētā, puiši paliek uz vietas (vismaz manā ciemā tā ir), tā ka laukos vairāk puišu, pilsētās vairāk meiteņu. mēs esam pilsētā. turklāt gribam izvēlēties no līdzīgi izglītotiem tipiem, kuru ir maz.
vēl runājot par mazākumu vairošanās aspektā - tāds, manuprāt, ir, jo vismaz 10% vīriešu esot citādāk orientēti, kamēr sievietēm šis % esot stipri mazāks (nezinu, kāds).
bet neesmu manījusi tādu nobriedinātu kompleksu. tikai dzirdējusi tādus tekstus purpinām no dažiem jauniem eksemplāriem, kurus neviena vēl nav savākusi.
nevajag meklēt brīvus vīriešus sieviešu tualetēs un citās sievietēm domātās vietās, piemēram, mūsu darba vietās.
iespējams, es esmu šausmīgi izvēlīga.
es pat nezinu, ko es darītu, ja mani baigi interesētu visādi tur vīrieša meklējumi. grieztu vēnaz, laikam.
/ļoti nikns skatiens/
/ieinteresēts/
:)))