![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kāda mana pasniedzēja reiz citēja savu vīru, kurš bija apjūsmojis viņas briļļainību, sakot: "Sieviete, kura var uzlikt brilles un tās noņemt, ir divu pilnīgi atšķirīgu sieviešu vērta."
Es allažiņ atceros viņa teikto, un savu nepieciešamību pēc redzes korekcijas uztveru nevis kā defektu, bet gan kā ieguvumu.
Brilles ir dabiska barjera, aiz kuras var patverties visas sievišķīgās pretenzijas uz "lūdzu, lūdzu, paskaties, samulsini, ievēro, iekāro!"... Sieviete brillēs nemēdz izskatīties bezpalīdzīga - piemēram, raudot brilles parasti nākas noņemt. Brilles aizsedz rūpīgi uzzīmēto mazās, jaukās lellītes sejiņu, ar brillēm principā nav iespējams izskatīties pēc zaķa - sliktākajā gadījumā - ja sanācis pārdozēt kosmētiku - pēc nogribējušās grāmatvedes.
Ar briļļu uzlikšanu sākas bezrūpīga svētdiena, kurā nav paredzēts nevienu savaldzināt, tikvien kā piekārtot māju, palasīt grāmatu un skandināviski džinsotai-nekrāsotai aizšļūkt līdz veikalam.
Brilles un kaklu atsedzoša matu sprādze pakausī ir būtiskākie vizuālie akcenti, no rīta pošoties uz lietišķu tikšanos.
Un vēl, un vēl - pseidojaunavīgo mulsumu arvien izsaucošais mirklis, kad vīrietis noņem sievietei brilles, pirms sāk skūpstīt viņas seju. Dažreiz pat satraucošāks par pirkstu neveiklo piņķerēšanos ap blūzes pogām. Pielīdzināms varbūt vien daudzu apdziedātajai bižu atpīšanai.
Iespēja paust savu trauslumu un nogurumu vienvienīgā žestā, kurš apvieno briļļu noņemšanu, acu pievēršanu un galvas pieliekšanu...
Kopš bērnība beigusies, un - jo īpaši - kopš nēsāju arī kontaktlēcas, esmu sapratusi, ka nekad un nekādā kontekstā neatteikšos no iespējas valkāt brilles. Pat, ja notiktu kas neticams, un mana redze piepeši uzlabotos, es, visticamāk, ieviestu sev brilles bez dioptrijām, vienkārši tāpat - lai būtu ko uzlikt "briļļainajos brīžos". Es taču esmu tādus pelnījusi!
Es allažiņ atceros viņa teikto, un savu nepieciešamību pēc redzes korekcijas uztveru nevis kā defektu, bet gan kā ieguvumu.
Brilles ir dabiska barjera, aiz kuras var patverties visas sievišķīgās pretenzijas uz "lūdzu, lūdzu, paskaties, samulsini, ievēro, iekāro!"... Sieviete brillēs nemēdz izskatīties bezpalīdzīga - piemēram, raudot brilles parasti nākas noņemt. Brilles aizsedz rūpīgi uzzīmēto mazās, jaukās lellītes sejiņu, ar brillēm principā nav iespējams izskatīties pēc zaķa - sliktākajā gadījumā - ja sanācis pārdozēt kosmētiku - pēc nogribējušās grāmatvedes.
Ar briļļu uzlikšanu sākas bezrūpīga svētdiena, kurā nav paredzēts nevienu savaldzināt, tikvien kā piekārtot māju, palasīt grāmatu un skandināviski džinsotai-nekrāsotai aizšļūkt līdz veikalam.
Brilles un kaklu atsedzoša matu sprādze pakausī ir būtiskākie vizuālie akcenti, no rīta pošoties uz lietišķu tikšanos.
Un vēl, un vēl - pseidojaunavīgo mulsumu arvien izsaucošais mirklis, kad vīrietis noņem sievietei brilles, pirms sāk skūpstīt viņas seju. Dažreiz pat satraucošāks par pirkstu neveiklo piņķerēšanos ap blūzes pogām. Pielīdzināms varbūt vien daudzu apdziedātajai bižu atpīšanai.
Iespēja paust savu trauslumu un nogurumu vienvienīgā žestā, kurš apvieno briļļu noņemšanu, acu pievēršanu un galvas pieliekšanu...
Kopš bērnība beigusies, un - jo īpaši - kopš nēsāju arī kontaktlēcas, esmu sapratusi, ka nekad un nekādā kontekstā neatteikšos no iespējas valkāt brilles. Pat, ja notiktu kas neticams, un mana redze piepeši uzlabotos, es, visticamāk, ieviestu sev brilles bez dioptrijām, vienkārši tāpat - lai būtu ko uzlikt "briļļainajos brīžos". Es taču esmu tādus pelnījusi!
Es savējās valkāju tikai pie datora, stūres, TV un kino, tak atsevišķos brīžos ir labi, ka brilles uz acīm un ir iespējams pieturēties, kad nav kur rokas likt.
man arnaunekas pret brillēm, takš..
es vienreiz iedomājos - nu brilles, tās būtībā ir protēzes. nulabi, ne protēzes, bet kruķi. slikta redze ir medicīniska problēma un brilles ir korekcijas līceklis. un dienās kā šī, jamansaka "tevtomēr ļoti piestāv brilles", es dzirdu "teu bajk cmukie kruķi"
bet tas šodien. rīt būs savādāk.
riktīgas protēzes.
man patīk valkāt brilles. pēdējās ir melnos rāmjos uzreiz pamanāmas. tomēr brilles ir un paliek mana personīgā lieta. izejot no mājas es pārsvarā esmu k.lēcās... ērtāk.
un par bizes atpīšanu. pilnīgas muļķības. nekad neviens vīrišķis vai nu neaizdomājas atpīt vai nemāk (nekad neesmu sapratusi kā var nemācēt).