Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Zīmīgi, ka tie cilvēki, kuri brēc, ka pagājušā gada vasara bija ekstrēmi karsta, gandrīz visi ir aizmirsuši, ka pagājušovasar bija jūlija aukstuma rekordi - atcerieties, lūdzu, Dziesmusvētku gājienu, kura dalībniekiem spelgojošs ziemelis rāva nost ne tikai vainagus un hūtes, bet arī vimpeļus un pūtēju taures no rokām. Un, kas attiecas uz rekordu pārsišanu - dzīvoju šajā teritorijā jau vairāk nekā 40 gadus, un, ticiet, vai nē, kopš manas agrās bērnības, ir bijis ļoti maz tādu mēnešu, kuros kādā datumā nebūtu labots siltuma vai aukstuma rekords. To sauc par maritīmo jeb piejūras klimatu. Tas ir mūsu un mūsu senču lāsts un svētība, kā nu uz to paskatās. Palasot senu periodiku un latviešu literatūras klasiķus, kļūst skaidrs, ka arī pirms simts un divsimt gadiem še ik gadu, ik vasaru, ik pavasari, ik ziemu, ik rudeni skanējušas vaimanas, ka "šitādu laiku nav piedzīvojuši pat sirmākie no sirmgalvjiem". Un mēs esam mantojuši gan selektīvo atmiņu (tā gan kopīga iezīme visai cilvēcei, ne tikai nabaga baltiešiem), gan strauji mainīgus laikapstākļus.
Un es priecājos un mazliet brīnos par tiem daudzajiem cilvēkiem, kuriem katrs mēnesis nāk kā pārteigums. Jo pašai man klimats ir pārāk nozīmīgs, lai es aizmirstu savas izjūtas tā sakarā, es tās fiksēju. Un nē, kopš 1970. gadu beigām mums nav bijis nevienā gadā un nevienā gadalaikā konsekventu laikapstākļu, kuri neizsauktu brīnīšanos, šausmināšanos un tenkas par tuvo pasaules galu. Atbildu par saviem vārdiem.



(Novērojumi rādot, ka pēdējo gadu laikā notiek, iespējams, ļoti lēnīga sasilšana šajā teritorijā. Bet mēs indiviuāli to nevaram izjust.)
  • Jā, jā, un ekstrēmi karsti pārmaiņus ar ekstrēmi auksti bija arī divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Par deviņpadsimtā gadsimta karstumu un aukstumu negalvoju, jo neesmu to piedzīvojusi, bet par sniegu jūnijā četrdesmitajos gados man ir stāstījusi vecmāmiņa (lai viņai vieglas smiltis), un vispār nav pamata domāt, ka kaut kas no mūsu "ekstrēmā" nebūtu īstenībā visnotaļ ierasta šejienes klimata parādība.
    • iespējams. es visspilgtāk atceros divtūkstošos gadus, kuros laikapstākļi bija krietni mērenāki nekā tagad.
      • Un ja par mērenajiem divtūkstošajiem - 2002. gadā vasara sākās ekstrēmi agri, koki salapoja jau aprīlī, sirmgalvji brīnījās un teicās neesam ko tādu pieredzējuši, un vasara turpinājās līdz pat septembra vidum, braucu uz Latgali 8. septembrī tēkreklā un īsos šortos, bija + 25 grādi, šoferis slaucīja sviedrus un teica, ka nekad tā nav bijis.
        Savukārt 2004. vasaras sākums bija ļoti auksts, līdz pat jūlija vidum cilvēki drebinājās un staigāja jakās, džemperos, garajās biksēs un teica cits citam, ka neko tādu nav pieredzējuši. Tad uznāca īss siltuma vilnis jūlija beigās, augusta pirmajā pusē, un ar to viss bija galā.
        Bet 2005. gadā lija kā ar spaiņiem, lija darbdienās, lija brīvdienās, Krievijā gāzās lidmašīnas un slīka zemūdenes, bet pie mums lija - gandrīz tikpat ekstrēmi kā 2017. gada vasarā un 2016. gada vasaras otrajā pusē, bet tomēr drusku mazāk.
        • Senāk ziemas bija ziemas un vasaras vasaras, jā

          2000.gadā peldējos Lieldienās (un, nē, neesmu ronis; meža ezeriņā gan), bet kaut kur tur pat bija arī baltās aprīļa Lieldienas, kad sasniga krietns sniegs. Nu un 1978(?).gada jūlijā, pirmajā reizē, kad apzinājos, ka esmu Rīgā, braucu tramvajā pa Krišbarona un ārā sniga (tas gandrīz uzreiz arī nokusa).
    • jebkurā gadījumā, tas kas notiek tagad, mēdz būt 'visi gadalaiki vienā dienā' un tā ilgu laiku no vietas, tas nav vienkārši atsevišķs atgadījums ar sniegu jūnijā, ko tad varētu norakstīt kā uz sagadīšanos.
      • Ko tu saproti ar "visi gadalaiki vienā dienā"? To, ka diennakts svārstības ir no maziem mīnusiem līdz +padsmit? Tā šajā reģionā diemžēl ir ierasta sērga, pa dienu var aizvējā sauļoties, naktī ir salnas. Tādas diennaktis ir bijušas gandrīz katru aprīli, gandrīz katru maiju un diemžēl pat vairākos jūnijos un augustos (augustos visretāk, bet ir) visus pēdējos četrdesmit gadus.
    • hmm, bet vai tad nesanāk loģiski, ka ekstrēmuma rekordi visu laiku tiek pārstisti, jo notiek globālās klimata izmaiņas? temperatūras abos virzienos paliek aizvien krasākas. ja klimata pārmaiņas nenotiktu, tad labākajā gadījumā rekordi tiktu atkārtoti, nevis ar lielu regularitāti pārsisti?
      • Nē. Jo notiek sīka viļņošanās, resp., tas, ka Bauskā tiek pārsists 6. aprīļa siltuma rekords un nākamajā dienā Kolkā 7. aprīļa aukstuma rekords, nenozīmē, ka kopumā aprīlis ir kļuvis siltāks, aukstāks vai ekstrēmāks. Tas vispār ļoti maz ko nozīmē, būsim godīgi.

        Vidējā temperatūra it kā drīzāk paaugstinās, un pavasari kļūst agrāki, bet tas notiek ļoti lēni un nekādi neasociējas ar indivīdu subjektīvajām izjūtām.
        • savā ziņā tiesa, indivīdu subjektīvās izjūtas nefiksē ģeoloģisko laiku, savukārt tajā šobrīd lietas notiek mērkaķa ātrumā
          • tad jau varbūt tomēr mazliet sāk fiksēt?
            • Mhm, salīdzinot ar krīta periodu, es jūtos pavisam citādi.
              • nu labi, man nav jēgas te kaut ko rakstīt, jo tu jau ar minēto 'brēkšanu' šajā ierakstā un 'prieku par tiem, kam ir selektīva atmiņa' pie mana polliņa esi norādījis, ka tu visu jebkurā gadījumā zini labāk par citiem, turklāt vari arī uzskaitīt laikam visas laikapstākļu anomālijas par savas dzīves periodu (ja tu to tiešām atceries no galvas, tad, protams, respekt, atmiņa laba un labi saglabājusies), kas gan neizslēdz to, ka laikapstākļi ikdienā ir kļuvuši randomāki un neparedzamāki.
                • Ai nu, agree to disagree, kaut gan 1) nekas nav kļuvis neparedzamāks, viss ir tieši tikpat neparedzami kā jau 40+ (ja ne 1000) gadus; 2) labāk par citiem es visu droši vien nezinu, bet laikapstākļus gan iegaumēju labāk nekā daudzi citi, to skaitā, acīmredzot, arī tu.
                  • tas gan, atkal esmu neprecīzi izteicies - labāk pārzini tieši laikapstākļu tēmu nevis visu. es to arī nenoliedzu, bet daudzi cilvēki tā jūtas, ko tu arī skaidroji ar to, ka te visu laiku viss mainās. starp citu, šīs zināšanas var būt ļoti noderīgas small talkos:
                    - klau, šodien baigi traki tie laikapstākļi
                    - tas tiesa, bet vispār šādi laikapstākļi bija arī 1987. gada pavasarī (bet vējš bija stiprāks), 1995. gada vasarā (un temperatūra bija krietni karstāka) un 2006. gada 23. aprīlī (bet todien vēl ik pa laikam spēcīgi nolija).
                    • :) Reizēm tā arī notiek. Un, ja agrāk es netaktiski brīnījos, kā tas iespējams, ka citi cilvēki neatceras to, ka, piemēram, pirms diviem gadiem šajā datumā bija sniegs / ļoti stiprs lietus/ neparasti silts utt., tagad es pieņemu, ka tā vienkārši ir.

                      Bet par to, ka daudziem cilvēkiem liekas, ka tagad kaut kas laikapstākļu ziņā ir būtiski citādi - droši vien arī tam ir savs izskaidrojums, līdzīgi kā tam, ka praktiski visiem cilvēkiem šķiet, ka laiks rit aizvien straujāk. Pēdējo mēdz izmantot visādu ezotērisko teoriju kaldinātāji, kuri runā par "Visuma enerģētiskajām nobīdēm"utml.
                  • un kāds ir tavs viedoklis par globālajām klimata pārmaiņām? vai tas kaut kā korelē ar laikapstākļu iegaumēšanu savas dzīves laikā?
                    • Neesmu to analizējusi, tad būtu kaut kāds ekselis jāatver un diagrammas jāsazīmē. Bet to dara citi, kam par to algu maksā.
Powered by Sviesta Ciba