Vēl mazliet par nereflektēto vīrišķību
"Vīrietību pētnieki atzīst, ka būšana par vīrieti pašiem vīriešiem ir slēpta; viņiem nav pieeja sev kā dzimuma būtnēm. Vīrietis sevi pamatā apzinās kā vispārīgu cilvēku, nevis seksuālu un dzimumiskotu personu. Tas, ko dara un pieredz vīrietis, īpaši baltādains heteroseksuālis, ir normāli, universāli un pašsaprotami, tāpēc tas nav rūpīgi jāapraksta un jāizprot. Šāda tradīcija neizriet no atsevišķu cilvēku gribas, bet ir pierasta prakse, kas pati ir neredzama un šķietami dabiska. Jo nav gluži tā, ka vīriešus neinteresētu veidot un attīstīt emocionālu un garīgu sevis izpratni."
Vīru lietas – dzirdēt savu balsi
Kārlis Vērpe, "Punctum", 27/02/2018
http://www.punctummagazine.lv/2018/02/2 7/viru-lietas-dzirdet-savu-balsi-27-02/
Vīru lietas – dzirdēt savu balsi
Kārlis Vērpe, "Punctum", 27/02/2018
http://www.punctummagazine.lv/2018/02/2
Vispār jau Vērpe (viņš ir vīrietis, vismaz man nav datu, kas liktu to apšaubīt), tieši to arī raksta - ka vīriešiem trūkst adekvātas pašrefleksijas. Un man, sievietei, šobrīd nav arīdzan datu, kas liktu apšaubīt viņa vīrišķo viedokli.
Es saprotu, ka vārds "dzimums" trigerē ļoti daudzus nākt un izliet savu sāpi, un cenšos augstu novērtēt šo uzticēšanos. Tomēr nudien nebiju iecerējusi uzsākt dvēselisko sarunu ciklu, uzklausot jūsu visu priekšstatus un minējumus.
Nosacīti par tēmu pagaidām ir iekomentējis Chrono un daļēji - Chimera. Pārējie grudzina kaut ko savu, un man nav intereses šo tēmu loku attīstīt. Var veidot krospostus, ja nevar saturēt, un tā.
Erm.. vispār jau visa mūsu bagātā daiļliteratūras un autobiogrāfiju bagāža ir pilna ar šādām pašrefleksijām. "Mužskoje načalo" ir pat sofisticēti un aprakstīta atsevišķos reliģiskos/filozofiskos traktātos un tā pati maskulinitāte/feminitāte (jaunāki jēdzieni) dažādos kontekstos apviļāti jaunāku laiku esejistu/filozofu/publicistu rakstos. Varbūt tev traucē, ka tā nav pietiekami daudz ''reflektēta" tev tīkamā gaismā aļa ļaunā patriarhija, toksiskā maskulinitāte u.c. lolkopters? Vai kas tieši trūkst.
Grūti iedomāties ko te ārpus bioloģijas var pateikt zinātniskā diskursā, ja vien nedomā tos randomly generated postmodernistu papīrus, kas tiek ražoti visādās berklijās.
PS. un jā, zīmīgi, ka cilvēks, kas uzdodas par vīrietības reflektētāju izskatās pēc kaut kāda androgīna 'panseksuāļa' vai kas nu tur pēdējais fads dženderfluīdo tipu vidū.
Bāc, nu, vai tiešām grūti izlasīt to rakstu, pirms sāk inerces vadīts dirsties? Nav akadēmisks, ir vieglajā valodā. Un, ja izlasīts - vai tiešām grūti saprast, par ko ir runa?
Un nē, alternatīva noteikti nav primitīvāko pseidosievišķības refleksiju imitēšana.
Vispār tas, cik pārsteidzoši emocionālas aizsargreakcijas te daži, tevi ieskaitot, demonstrē, kaut gan neviens netaisās uzbrukt, varētu pavērt iespējas ļoti pārdrošām psihoanalītiskām spekulācijām. Gan jau kāds rudzīšveidīgais jums visiem diagnozes būtu piemeklējis.:)
Principā tas ko vaiksts teica (protams, ir arī citas lietas), kas reducējas uz - sieviete = subjektīvisms, emocijas, es, es, es un vēlreiz es. Vīrišķība - objektīvisms, saprāts, ko darīt ar to, to, to un šito. Pat atsevišķi samdzeņu pētījumi demonstrē, ka vīriešu smadzenes caurmērā ir vairāk tendētas uz sistēmismu, kamēr sieviešu - uz empātiju. Sievietēm vairāk interesē cilvēki, vīriešiem lietas etc. etc.
Tādi Vērpes noilgojušies pēc Cosmopolitēna priekš vīriešiem. Vobšem gay.