Izvērstā atbilde būtu baigi gara, bet īsais (un neprecīzais) variants - absolūtajā vairumā gadījumu ar vīrišķību (gan kā doto, gan uzdoto) tiek saprasts kaut kas, ar ko tīri mierīgi var sevi identificēt abu dzimumu cilvēki. Kā jau chimera teica - ar vīriešu dzimuma varoni literatūrā vai kino, sieviete-lasītāja/skatītāja visbiežāk var momentā identificēties bez kādas barjeras. Visi padomi par sportiska ķermeņa kačāšanu, pašdisciplīnu, atbildību utt., sievietei ir tikpat noderīgi kā vīrietim (izņemot, protams, tīri tehniskas nianses sportā, kā slodzes dozēšanu utml.). Galu galā pat frāze "vīrišķīgi pārciest likteņa triecienus" var vienlīdz lielā mērā tikt attiecināta gan uz sievieti, gan uz vīrieti. Resp., jautājums ir - kas ir specifiskais, kas paliek pāri no vīrieša, ja atņem vispārcilvēcisko? Pliki fizioloģijas dati (kas arī ir daudz slidenāks un sarežģītāks temats nekā pirmajā tuvinājumā liekas)?