![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Allaž gribas protestēt, kad buržuāzisko kodolģimenes modeli (vīrs, sieva un viņu nepilngadīgie bērni) grib pasludināt par briesmīgi tradicionālu un gandrīz arhaisku. Īstenībā tas ir diezgan jauns, urbāns un, pēc manām necilajām domām, ļoti nepilnīgs veidojums, kura mainīgie panākumi konkurencē ar citām ģimenes formām diez vai jelkad vainagosies ar uzvaru.
Īsti tradicionāla ģimene ir tāda, kurā dzīvo kopā vidēji četras paaudzes, katrā ziņā - ne mazāk par trim. Ja arī tās centrā ir laulāts pāris, tad līdzās viņu bērniem neiztrūkstoši ir arī viena no viņiem vecāki, varbūt pat vecvecāki, kādi neprecētie vai atraitņos palikušie brāļi, māsas, kādi apgādībā paņemti radu bērni, kāds brālēns, māsīca, tante vai onkulis, svainis vai krustbērns utt., utt.
Salīdzinot ar noslēgto kodolģimeni, normālā tradicionālā ģimenē cilvēki ir spiesti nemitīgi rēķināties ar citu paaudžu, vecuma grupu un dažādu dzimumu daudz pilnīgāku pārstāvniecību; ikviens kopš dzimšanas mācās veidot saites ar dažādu temperamentu un interešu cilvēkiem, dalīt teritoriju, separēties, integrēties, tolerēt un stāties koalīcijās.
Esmu par tradicionālām ģimenēm. Nekādi ne par kodolģimenēm.
Īsti tradicionāla ģimene ir tāda, kurā dzīvo kopā vidēji četras paaudzes, katrā ziņā - ne mazāk par trim. Ja arī tās centrā ir laulāts pāris, tad līdzās viņu bērniem neiztrūkstoši ir arī viena no viņiem vecāki, varbūt pat vecvecāki, kādi neprecētie vai atraitņos palikušie brāļi, māsas, kādi apgādībā paņemti radu bērni, kāds brālēns, māsīca, tante vai onkulis, svainis vai krustbērns utt., utt.
Salīdzinot ar noslēgto kodolģimeni, normālā tradicionālā ģimenē cilvēki ir spiesti nemitīgi rēķināties ar citu paaudžu, vecuma grupu un dažādu dzimumu daudz pilnīgāku pārstāvniecību; ikviens kopš dzimšanas mācās veidot saites ar dažādu temperamentu un interešu cilvēkiem, dalīt teritoriju, separēties, integrēties, tolerēt un stāties koalīcijās.
Esmu par tradicionālām ģimenēm. Nekādi ne par kodolģimenēm.
http://encyclopedia.uia.org/en/prob
point is - nedomāju, ka šādi dati pastāv. tāpat nedomāju, ka ko šādu varētu cik necik ticami apgalvot, ja vien nespēlē uz to, ka agrāk jau vispār vairāk bija jāstrādā un mazāk laika vaimanām atlika.
Protams, salīdzināšanai grūtības rada tas, ka pirms urbānās nukleārās ģimenes nepastāvēja arī pati psiholoģija; var pat teikt, ka psiholoģija un psihiatrija mūsdienu izpratnē rodas no nepieciešamības ārstēt kodolģimenes neirozes. :) (OK, šis bija nedaudz trollējiens.)
Otrkārt 'kodolģimenes-neveselīgi, saimes-veselīgi' sakarība +/- iztur kritiku tikai Eiropas kontekstā, bet Eiropai ir tāds neliels sīkums kā saimnju vs kodolģimeņu gradienta tieša sakarība ar tumšs&auksts. Kas ir neatkarīgs garīgo veselību graujošs faktors. (un tad vēl piederība somugru un/vai baltu valodu saimei, dzīvošana padomijas bijušajā ietekmes zonā utml)
ASV kontekstā 'saimes labi-nukleārās slikti' arguments vairs ūdeni netur - ja ņemam suicīdu kā proksi garīgajai veselībai un 'mileniālis dzīvo ar vecākiem' kā proksi saimju popularitātei - sakarība ir spēkā tikai (aukstajā, tumšajā, un arī vientuļajā un suicidālajā) Aļaskā. Pārējā...
- https://goo.gl/images/KuJi8K - mileniāļi pie vecākiem.
https://goo.gl/images/PUYNMQ - pašnāvības.
Ja google ieraksta neurozes un ģimeņu izmēru tad, starp citu, pirmais izmērs ir šis amizantais Jaunzēlandes petījums par māšu garīgo veselību.
http://www.jaacap.com/article/S0002-713
their mothers to have less depression! (kā tur bij ar to sakāmvārdu par divām saimniecēm virtuvē? )
Manuprāt problēma ar nukleārajām ir tieši tajā, ka tas joprojām IR jauns modelis, un tam nav NEKĀ tradicionāla.
Ja nocērtam saimju atbalsta tīklu, bet kā sabiedrība turpinam ticēt, ka asinis ir galvenais, nekāda atbildība par neradiniekiem, katram pārim ir pienākums pašam vāķīt savus bērnus un vecīšus, jebkāda kolektīva to aprūpe ir ļaunums - tad pat, ja ir bonusi dēļ iespējas izvairīties no psihiski neveseliem, vardarbīgiem, autoritāriem saimju modeļiem (jo ne jau visi ir laimīgas adamsu ģimenītes), iepazīties ar uzskatu dažādību, mazināt ksenofobiju utml/), slodze uz katru atsevišķo nukleāro pāri ir diezgan zvērīga (un patiesībā- neiespējama).
Tad, kad (ja) tas tiešām būs kļuvis par tradicionālu modeli, kad sabiedrība būs pie tāda pieradusi, izstrādājusi pareizos modeļus, kam vienkārši sekot, kas nodrošina labklājību visām vecuma grupām - tad arī paaudžu kopā nedzīvošana pārtrauks korelēt ar garīgo veselību.
Par aukstumu un tumsu izklausās ticami, varētu papētīt korelāciju tuvāk.... ja kādam psihologam būtu interese.
Ar saulaino stundu skaitu konkrētajā vietā iepriekšējās 60 dienās turās pat Austrijas ietvaros, lai gan neesot ļoti izteikta.
Toties piem ar D vitamīna līmeni serumā (proksis saules exposure over time) nekorelējot vispār.
Un Lietuva tā kā nav aukstākā un tumšākā vieta pasaulē.