![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pirmkārt, nebūs īsti korekti, jo nu.. tas ir tiiik freidiski. Tāpēc arī kvantitatīvi petījumi nebūs.
Otrkārt 'kodolģimenes-neveselīgi, saimes-veselīgi' sakarība +/- iztur kritiku tikai Eiropas kontekstā, bet Eiropai ir tāds neliels sīkums kā saimnju vs kodolģimeņu gradienta tieša sakarība ar tumšs&auksts. Kas ir neatkarīgs garīgo veselību graujošs faktors. (un tad vēl piederība somugru un/vai baltu valodu saimei, dzīvošana padomijas bijušajā ietekmes zonā utml)
ASV kontekstā 'saimes labi-nukleārās slikti' arguments vairs ūdeni netur - ja ņemam suicīdu kā proksi garīgajai veselībai un 'mileniālis dzīvo ar vecākiem' kā proksi saimju popularitātei - sakarība ir spēkā tikai (aukstajā, tumšajā, un arī vientuļajā un suicidālajā) Aļaskā. Pārējā...
- https://goo.gl/images/KuJi8K - mileniāļi pie vecākiem.
https://goo.gl/images/PUYNMQ - pašnāvības.
Ja google ieraksta neurozes un ģimeņu izmēru tad, starp citu, pirmais izmērs ir šis amizantais Jaunzēlandes petījums par māšu garīgo veselību.
http://www.jaacap.com/article/S0002-713
their mothers to have less depression! (kā tur bij ar to sakāmvārdu par divām saimniecēm virtuvē? )
Manuprāt problēma ar nukleārajām ir tieši tajā, ka tas joprojām IR jauns modelis, un tam nav NEKĀ tradicionāla.
Ja nocērtam saimju atbalsta tīklu, bet kā sabiedrība turpinam ticēt, ka asinis ir galvenais, nekāda atbildība par neradiniekiem, katram pārim ir pienākums pašam vāķīt savus bērnus un vecīšus, jebkāda kolektīva to aprūpe ir ļaunums - tad pat, ja ir bonusi dēļ iespējas izvairīties no psihiski neveseliem, vardarbīgiem, autoritāriem saimju modeļiem (jo ne jau visi ir laimīgas adamsu ģimenītes), iepazīties ar uzskatu dažādību, mazināt ksenofobiju utml/), slodze uz katru atsevišķo nukleāro pāri ir diezgan zvērīga (un patiesībā- neiespējama).
Tad, kad (ja) tas tiešām būs kļuvis par tradicionālu modeli, kad sabiedrība būs pie tāda pieradusi, izstrādājusi pareizos modeļus, kam vienkārši sekot, kas nodrošina labklājību visām vecuma grupām - tad arī paaudžu kopā nedzīvošana pārtrauks korelēt ar garīgo veselību.
Otrkārt 'kodolģimenes-neveselīgi, saimes-veselīgi' sakarība +/- iztur kritiku tikai Eiropas kontekstā, bet Eiropai ir tāds neliels sīkums kā saimnju vs kodolģimeņu gradienta tieša sakarība ar tumšs&auksts. Kas ir neatkarīgs garīgo veselību graujošs faktors. (un tad vēl piederība somugru un/vai baltu valodu saimei, dzīvošana padomijas bijušajā ietekmes zonā utml)
ASV kontekstā 'saimes labi-nukleārās slikti' arguments vairs ūdeni netur - ja ņemam suicīdu kā proksi garīgajai veselībai un 'mileniālis dzīvo ar vecākiem' kā proksi saimju popularitātei - sakarība ir spēkā tikai (aukstajā, tumšajā, un arī vientuļajā un suicidālajā) Aļaskā. Pārējā...
- https://goo.gl/images/KuJi8K - mileniāļi pie vecākiem.
https://goo.gl/images/PUYNMQ - pašnāvības.
Ja google ieraksta neurozes un ģimeņu izmēru tad, starp citu, pirmais izmērs ir šis amizantais Jaunzēlandes petījums par māšu garīgo veselību.
http://www.jaacap.com/article/S0002-713
their mothers to have less depression! (kā tur bij ar to sakāmvārdu par divām saimniecēm virtuvē? )
Manuprāt problēma ar nukleārajām ir tieši tajā, ka tas joprojām IR jauns modelis, un tam nav NEKĀ tradicionāla.
Ja nocērtam saimju atbalsta tīklu, bet kā sabiedrība turpinam ticēt, ka asinis ir galvenais, nekāda atbildība par neradiniekiem, katram pārim ir pienākums pašam vāķīt savus bērnus un vecīšus, jebkāda kolektīva to aprūpe ir ļaunums - tad pat, ja ir bonusi dēļ iespējas izvairīties no psihiski neveseliem, vardarbīgiem, autoritāriem saimju modeļiem (jo ne jau visi ir laimīgas adamsu ģimenītes), iepazīties ar uzskatu dažādību, mazināt ksenofobiju utml/), slodze uz katru atsevišķo nukleāro pāri ir diezgan zvērīga (un patiesībā- neiespējama).
Tad, kad (ja) tas tiešām būs kļuvis par tradicionālu modeli, kad sabiedrība būs pie tāda pieradusi, izstrādājusi pareizos modeļus, kam vienkārši sekot, kas nodrošina labklājību visām vecuma grupām - tad arī paaudžu kopā nedzīvošana pārtrauks korelēt ar garīgo veselību.