Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Un vēl kas ir raksturīgi Latvijas sabiedrībai (gan jau arī citām Austrumeiropas valstīm, atšķirībā no tā, ko var secināt man pieejamajā informācijā par labklājīgajiem rietumiem) - gan vardarbības upuri, gan varmākas, gan cilvēki ar dažādām atkarībām, cilvēki, kuri nespēj kontrolēt savu agresiju utt. - viņi visi tiek stigmatizēti kā "vainīgie", tādējādi netieši mudinot klusēt un slēpt savu "vainu", bet pieķertam attaisnoties. Taču reāls solis problēmas risināšanas virzienā būtu šīs visas (un vēl citas) definēt kā psiholoģiskas problēmas, kuras apdraud gan pašu, gan apkārtējos. Problēmas, kuras ir iespējams un vajag risināt un kuru risināšanā var cerēt uz sabiedrības atbalstu un saņemt to.
Tas nenozīmē, ka nav jāsoda konkrēti nodarījumi - auto vadīšana dzērumā, darba kavēšana dzeršanas dēļ, miesas bojājumu nodarīšana citam cilvēkam u.c.. Par konkrētiem pārkāpumiem jāsaņem sods, bet vardarbīgajam, atkarīgajam, līdzatkarīgajam un tam, kurš arvien nonāk upura lomā - ikvienam no viņiem būtu jāvar saņemt psiholoģiskā, psihiatriskā, vai narkoloģiskā palīdzība un nepieciešamais atbalsts savas uzvedības koriģēšanai.
  • Es gan uzskatu, ka nekas nenotiek tāpat vien, visam ir skaidrojums, bet, jā, ir naivi iedomāties, ka atbildes būs tik triviālas un vienkāršas kā dieva griba vai cita ezotēriska h.
    Un ierakstā minētajos piemēros tomēr ir norāde uz risinājuma nevis ērta skaidrojuma atrašanu.
    • Izņem no maka monētu un uzsvied viņu gaisā. Nebūs pilnīgi nekāda iemesla, kāpēc viņa nokritīs uz vienas vai otras puses, tā vienkārši notiks, un tu nekādi nevarēsi paredzēt, kā tieši notiks.
      • Jautājumā par atkarībām un vardarbību teikt, ka lietas vienkārši dažreiz notiek... ir šausmonīgi bezatbildīgi. No sērijas, ko ta es, es neko, reizēm lietas notiek, monētas pašas no sevis krīt, alkohols pats salējās mutē, sieva pati piekāvās, atbildības nekādas.
        • Akjel, nevajag man pierakstīt lietas, kuŗas es nesaku, es vispār par vardarbību un atkarībām itin nekā neteicu.

          Es teicu, ka dažas lietas notiek tāpat vien, bez konkrēta iemesla. Piemēram, cilvēki ar dažādām slimībām tik tiešām saslimst bez kāda noteikta iemesla. Iespējams, viņiem uz to ir ģenētiska nosliece. Un? Viņi kaut kādā veidā izvēlējās piedzimt ar tādiem gēniem? Please.

          Tava atbildība ir tas, ko tu dari ar tām nejaušībām, ko tev dzīve ir piespēlējusi. Ja tev ir ģenētiska nosliece uz alkoholismu, tava atbildība ir pievērst pastiprinātu uzmanību tam, cik daudz tu dzer. Ja tev ir nosliece uz vēzi, rūpējies par savu veselību. Bet dažreiz, neskatoties uz to, ko tu dari, tu visviens saslimsti.

          Nujā, var jau sēdēt un močīt sevi, ak, es droši vien nedarīju pietiekami daudz, man par to ir sods. Ja gribi, sevi vari močīt. Bet citus nevajag, viņi tiešām neizvēlējās saņemt tās lietas, kas pie šāda iznākuma noveda.
          • Tavs domu gājiens ir visnotaļ juceklīgs. Pirmspēdējā rindkopā tu pieraksti ekskluzīvu atbildību indivīdam (kas mūsdienās ir izplatīta sērga, neoliberal responsibilization and shit, nepievēršot nekādu uzmanību piem. structural violence ietekmei) tāda veidā, ka tam indivīdam tagad būtu jāveic testi un jāizzina savas predispozīcijas - ieteikums, kas pats par sevi, ņemot vērā sociālo situāciju utt., ir absurds. Bet pēdējā rindkopā ir ietverta neizpratne par to, ka kāds pārdzīvo, ka tā atbildiba, ko tu sagaidi, nav bijusi adekvāta.
            • Iespējams, ka ir juceklīgi, mani drusciņ samulsināja tas, ka man pierakstīja lietas, kuŗas es neteicu. Un vispār dzīve ir mazliet juceklīga, tur nav tādu skaidru atbilžu.
          • Nu tad es galīgi nesaprotu tava pirmā komentāra iemeslu.

            Krii: Vardarbībā un atkarībās iesaistītajiem vajadzētu spēt saņemt psihologu, psihoterapeitu, narkologu atbalstu/palīdzību.
            Kautskis: Naivā, dažreiz lietas vienkārši notiek.
      • Pilnīgas glupības!
        Tas, ka mūsu galva ir par vāju, lai izkalkulētu visus faktorus, kas ietekmē krišanas trajektoriju, nenozīmē, ka šādu faktoru nav.
        • Skaidrs, es gaidīju šādu argumentu. Labi. Es gan varētu teikt, ka praktiskiem mērķiem monētas mešana ir gana tuva pilnīgi nejaušam procesam, bet, ja mūs neinteresē praktiski mērķi, varam ņemt arī citus piemērus :)

          Paņem urāna gabalu (tas būs diezgan pagrūti, jo monētas ir pieejamākas par urāna gabaliem, bet hei, prakse mūs tagad neinteresē). Noteiktā laika posmā puse nestabilo urāna atomu kodolu sadalīsies. Bet, ja tu novēro vienu konkrētu kodolu (kas arī ir diezgan pagrūti, bet atkal, prakse nav svarīga), tev nav pilnīgi un galīgi nekāda veida pateikt, kad tieši viņš sabruks. Ne-kā-da. Viņš var sabrukt pēc sekundes, bet var arī stāvēt desmittūkstoš gadu, un tam, ka puse pārējo kodolu noteiktā laika posmā sadalīsies, nekā nenozīmēs.
          • Tu saki...

            Nezinu, nezinu...
            Kaut kādam iemēslam taču jābūt.
            Blakus esošo kodolu skaits, paša kodola vecums, whatever.
            Nu neesmu es ar humanitārām novirzēm.

            Galu galā, pat varbūtībai ir teorija.
Powered by Sviesta Ciba