Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nez, vai senākos laikos biktstēviem bija pār cilvēku prātiem tikpat biedējoši neierobežota vara kā mūsdienās psihoterapeitiem?
  • Es domāju, ka stipri lielāka.
    • Ej nu sazini - es pieņemu, ka kritiski un autonomi domājošo īpatsvars sabiedrībā varētu būt līdzīgs. Savukārt, tā kā garīdznieku bija proporcionāli vairāk nekā šodien psihoterapeitu un, iespējams, tāpēc starp tiem bija proporcionāli mazāk ambiciozu harismātiķu.
      Taču varbūt es kļūdos.
      • ambicioziem harizmātiķiem labāk der sprediķis, nekā bikts
      • Štrunts par kritiski domājošiem, stāsts ir par to, ka gājiens uz bazīcu un, galvenais, patiesa grēksūdze bija nevis vienkārši obligāti, bet tas bija jau no bērna kājas ieaudzināts, ka savādāk nemaz nav iespējams.

        Pat it kā pilnīgi pofigistiskajiem dzenbudistiem ir tāds kauna traips, ka kaut kurš tur imperators kurā tur gadsimtā(vainīgs, neglabāju galvā precīzos gadaskaitļus un uzvārdus principā), lai nodrošinātu impērijas vienotību, pasludināja dzenbudismu par oficiālo reliģiju(proti, ikvienam pavalstniekam obligāti bija jābūt pierakstītam kādam konkrētam..hmmm...nosauksim to par templi, jāatrādās tur vismaz reizi nedēļā un jāsniedz kas ļoti līdzīgs grēksūdzei, tajā skaitā, protams, jāziņo par ne ļoti varai uzticamiem kaimiņiem.
        • Par to nav šaubu. Es vairāk par to, cik lielā mērā pastāvēja reāla smadzeņu skalošana, kas ietekmēja indivīda dzīvi un uzskatus.
          • Televīzijas un radio ta nebija, baznīca bija vienīgais kanāls, kas varēja nodarboties ar masveida propogandu un tieši tālab monarhi bija vairāk atkarīgi no baznīcas, nekā baznīcas no monarhiem.
            • Šī vairāk bija refleksija par privāto kontaktu grēksūdzē un psihoterapijā.
              • Ahā. Proti, tas vairāk bija retorisks jautājums, kas neprasa atbildi.

                Interesantas apstākļu sagadīšanās rezultātā tieši šovakar sanāca alu dzert ar vienu psihoterapeitu. Tāda vara pār cilvēku prātiem, kāda bija baznīcai plaukuma brīžos, viņiem nebūs nekad un nav arī pat šobrīd.
          • Kā pati domā, no kurienes ta ir saglabājusies tradīcija, ka katoļu baznīcā izdzirdēsi sprediķi par vienu un to pašu tēmu +/- vienā noskaņā, lai kurā arī valstī neatrastos, proti, pilnīgi centralizēts ziņu kanāls?:))
      • vai Tu gribi teikt, ka kritiski un autonomi domājoši neiet pie biktstēviem un psihoterapeitiem?
  • Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana
  • biktstēvi bija par velti un tātad attiecās uz visiem sabiedrības slāņiem, turklāt viņu apmeklēšana bija bezmaz obligāta visiem. psihoterapeiti tomēr tikai sabiedrības daļai pieejami, un no šīs daļas vēl maza daļa izvēlas par viņiem interesēties (ciba ir izņēmums).
    • Kopuma - jā. Es vairāk biju domājusi no tiem indivīdiemm, kuri apmeklē vienu (vai otru).
  • Psihoterapija ir opijs tautai.
  • spriežot pēc Fuko, biktstēvi ir ierosinājuši grēkus, kādi nožēlniekiem citādi prātā nenāktu:)
    • Jā, jā - par to es arī iedomājos.:)
      • bet pēc būtības viņiem arī toreiz vajadzēja praktiski tikai klausīties, atšķirībā no psihoterapeita, kuram ir uzdevums panākt rezultātu
        • Vispār jau viņiem bija jāsekmē grēku nožēla un atgriešanās, dvēseles miera gūšana, un tā.

          Es neskaidri atceros, ka kādā 17.gadsimta romānā (iespējams, Lesāža "Klibajā velnā") ir epizode, kur augstdzimusi dāma vēlas nomainīt biktstēvu, jo pilsētā ieradies viens sasodīti trendīgs padre, pie kura visas iet. Un tad nu viņai jāizdomā, kā to pēc iespējas delikātāk izdarīt.
        • Pagapaga. Praktiski viņiem bija par uzklausītajiem grēkiem bija noteikt konkrētu grēku izpirkšanas veidu. Tas varēja būt arī "un tagad tu sevi ar pātagu šaustīsi katru dienu un grēksūdzē arī katru dienu nāksi".
  • Psihoterapeiti valda pār prātu, nevis māca komunicēt ar pasauli?
Powered by Sviesta Ciba