Kurvjzieža kontemplācijas

krii

5.8.14 10:36

Īsti nezinu, kāda ir pareizā uzvedības stratēģija pret avotiem, kas piesārņo publisko telpu ar ļaunīgiem un tumsonīgiem murgiem - tādiem kā Dimiters, Tālbergs, Šmits, Rudzītis. Tīšuprāt virināt viņus kā kanalizācijas lūkas vasaras pēcpusdienā, protams, būtu neprāts: ierēkt vai pašausmināties var vienreiz, bet pēc tam pārņem sāja sajūta kā skatoties draņķīgas šausmenes septīto sīkvelu. Tomēr principā ignorēt un nevērt vaļā nevienu interviju un nevienu rakstu, zinot, ka tas būs pilns ar sūdiem, arī nešķiet prātīgi, jebšu nav labi noslēgties nosacīti intelektuālās-liberālās Cibas hipsterīgajā dārziņā un aizmirst, ka aiz žoga pār cilvēku prātiem valda pavisam citi dēmoni.

• 36 raksta
• ir doma

• krii

  6.8.14 07:53

  

  Es vairāk ne par sabiedrisko, bet par privāto - vai ir vērts sev laiku pa laikam atgādināt, kāds tupums pastāv ārpus manas tuvākās apkārtnes. Kaut vai tāpēc, lai neatslābtu, neieslīgtu ilūzijās un sāpīgi nenokristu no rozā mākonīša, kad kāds ar visnopietnāko ģīmi sāk citēt Autoritāti.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • honeybee

    6.8.14 08:47

    

    Paga, a kāds ir pretējais variants, visu laiku saspringt un kreņķēties, ka tev tuvie cilvēki jebkurā mirklī var atsaukties uz Dimiteru? Man šķiet, ka labāks tomēr ir atslābums un atvērtība - tb faktiski šobrīd tu kultivē aizspriedumus pret šiem kadriem, nevis atļauj kādam, kurš ir atšķirīgs no tevis, atrast viņos kaut kādu saprāta elementu un to izvērst.
    
    Piemēram, tas pats Rudzītis - ja viņu pareizi citē, tad tas varētu būt riktīgi kruta, i nepateiksi. Un gan jau arī Tālivaldis un Dimiters savā mūžā ir kaut ko jēdzīgu pateikuši.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      6.8.14 09:16

      

      Nezinu, kurā brīdī atkal esmu ko tik ārkārtīgi neprecīzi formulējusi, lai dotu iespēju šādai interpretācijai. Laikam tiešām nespēju normāli rakstīt, ja katrs manos tekstos var izlasīt kaut ko tādu, kas man nav nācis ne prātā.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

    • porcupine

      6.8.14 10:30

      

      Ir viens Dimitera dzejolis, ko, iespējams, piemiegtām acīm ieliktu plauktiņā "jēdzīgs" (http://klab.lv/community/t_dzeja/24589.html#cutid1), tomēr tas nespēj kompensēt viņa sociopātiju, par ko runā krii.
      Bet patiešām interesanti būtu iepazīties ar kādu, kurš spēj atrast Tālberga pātaros saprāta elementu :)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • honeybee

        6.8.14 12:07

        

        Nu, manas māsas boifrends principā bliež ārā Tālbergam līdzīgu pozīciju (tikai, atšķirībā no Tālberga, pārmēru nekreņķējas par to, ka grēcinieki degs ellē), neko, interesanti parunāties, it īpaši tad, kad panesās iluminātu sadaļa.
        
        Visādi citādi ļoti jauks cilvēks.
        
        Bet man jau vispār teju visi draugi ir ar kaut kādiem putniem.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • porcupine

          6.8.14 12:29

          

          Ir putni un Putni. Tas ir jautri, ja tie čivina, ja ķērc - ne sevišķi omulīgi ;)

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais
          • Diskusija

          • honeybee

            6.8.14 14:30

            

            Nu lūk, un ja augstākminētajiem ir ķērcošie putni, tad ir iespējami cilvēki, kuriem ir līdzīgi, bet čivinoši putni. Un man šķiet, ka ir forši tajos čivinātājos ieklausīties, nevis padomāt "fak, vienam citam šitais putns ķērc". Kamdēļ būtu jēga pārāk nepārbāzt savu galvu ar ķērcošajiem. [ciktāl tas attiecas uz tīri personiskām attiecībām]

            • Atbildēt
            • Iepriekšējais